Augu aizsardzības līdzekļu lietojumam Latvijā ir tendence augt. Salīdzinājumā ar 2011. gadu vērojams 30–40% kāpums, taču ES jaunās prasības ir to lietojumu samazināt, sodot ar maksājumu samazināšanu zemniekiem.
Augu aizsardzības līdzekļu lietojumam Latvijā ir tendence augt. Salīdzinājumā ar 2011. gadu vērojams 30–40% kāpums, taču ES jaunās prasības ir to lietojumu samazināt, sodot ar maksājumu samazināšanu zemniekiem.
Foto: Zane Bitere/LETA

Jauns indikators draud ar maksājumu samazināšanu zemniekiem 3

Saskaņā ar ES direktīvām laikā līdz 2025. gadam dalībvalstīm ir jāpārskata augu aizsardzības līdzekļu (AAL) sastāvā esošās darbīgās vielas. Viena no tām – bēdīgi slavenais glifosāts – jau izgājusi cauri sijāšanai un tika pārapstiprināta, bet tas pats notiek ar pārējām vielām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Latvijas AAL reģistrā ir apmēram 150–160 vielu, un arvien biežāk parādās ziņas, ka liela daļa būs jāņem ārā no aprites. Zemniekiem tas nozīmē lielas galvassāpes un sitienu pa maciņu.

Tā kā ražības labad lauki ir jāmēslo, aizliegto līdzekļu vietā Latvijas tirgū jau ienāk bieži vien nezināmas izcelsmes līdzekļi no trešajām valstīm, kas nav marķēti un kam nav lietošanas instrukcijas latviešu valodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt Eiropas Komisija ir gājusi tālāk – ir izstrādāti indikatori, pēc kuriem tiks vērtēts dalībvalstu “zaļums”, proti, cik daudz tiek lietoti AAL.

Tiks salīdzināta tendence kopš 2011. gada un šābrīža situācija – cik tonnu AAL lietots tad un cik šobrīd. Un atkarībā no tā, cik viela bīstama vai problemātiska, attiecīgi tiks noteikts papildu koeficients. Tas savukārt nozīmē to, ka, pārkāpjot šo rādītāju, sekos sods.

Pagaidām vēl īsti nav zināms, cik liels tas būs un kā jauninājums ietekmēs zemniekus, bet kopumā uzraudzīšanas politika tiks veidota tā, lai dalībvalstīs AAL lietojums neaugtu.

“Tādējādi parādās uzsvars uz izglītošanos, uz zemāka riska alternatīvu ieviešanu tirgū, kas prasa laiku un tehnoloģijas. Līdz ar to skaidrs, ka tā saimniekot kā līdz šim, visticamāk, vairs nevarēs. Ja AAL lietojums pieaug, Eiropa to uzskata par nevēlamu situāciju neatkarīgi no tā, ka Latvijā šis bāzes līmenis pats par sevi jau ir zems. Kopā ar Poliju un vēl vairākām Centrāleiropas valstīm esam iebilduši pret šo neloģisko pieeju. Rietumvalstīs, kur AAL jau daudz lieto, 100 gramu pieaugums uz hektāru nav nekas, bet mums tas ir būtisks rādītājs, kas šo indikatoru pacels,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvji.

Jaunākie rādītāji liecina, ka AAL lietojumam Latvijā ir tendence augt. Salīdzinājumā ar 2011. gadu patlaban tas ir 30–40% kāpums. Ņemot vērā, ka vielas tiks izslēgtas, būs jālieto alternatīvas, par kuru bīstamību un ietekmi vēl nav zināms. Tā ka šis indikators būs sāpīgais jautājums nākamajā plānošanās periodā, lai Latvijā varētu saglabāt līdzšinējos maksājumus zemniekiem.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.