Olafs Zvejnieks: Vai nākamgad piedzīvosim mākslīgā intelekta ziemu? 0
Sācies jauns gads, un pienācis laiks arī jaunām “šokējošām” prognozēm Dānijas “Saxo Bank” izpildījumā. Jāatgādina, ka mārketinga nolūkos šī banka jau apmēram divas desmitgades katra gada beigās publicē šokējošas prognozes par nākamo gadu. Lielākā daļa no tām nekad nepiepildās, bet ik pa laikam kāda piepildās gan.
Tramps zaudēs vēlēšanās, Ungārija izstāsies no ES
Starp pagājušā gada nogalē publiskotajām prognozēm ir tādas, kuru ticamība ir acīmredzami zema – piemēram, iespēja, ka demokrāti graujoši uzvar ASV prezidenta vēlēšanās vai Ungārijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
ASV prezidenta Donalda Trampa popularitāte un viņa politikas ekonomiskie rezultāti ir pārliecinoši labāki par viņa priekšteča Baraka Obamas laikā sasniegto, savukārt demokrātu nometnē valda juceklis, tādēļ šī prognoze liekas acīmredzami kļūdaina.
Savukārt jebkura valsts, kura pat domās apsver izstāšanos no ES, visticamākais, tomēr sagaidīs un pārdomās breksita rezultātus.
Mākslīgā intelekta ziema
Starp prognozēm, kas skar ekonomikas jomu, interesantākas un reālistiskākas izskatās citas ekonomikas jomu skarošas. Piemēram, “Saxo Bank” analītiķi pieļauj, ka nākamajā gadā varētu sākties “mākslīgā intelekta ziema”, proti, tirgus gaidas par mākslīgā intelekta attīstību nepiepildīsies un pusvadītāju jomas attīstība strauji sabremzēsies.
Te jāņem vērā, ka divi šādi gadījumi jau bijuši – viens 60., bet otrs 80. gados.
Bez tam banka norāda, ka pusvadītāju blīvums mikroshēmās un to darbības takts frekvence jau vairākus gadus atrodas ļoti tuvu teorētiski iespējamajai robežai, kas savukārt nozīmē arvien mazākus ekonomiskos efektus no pētniecības un attīstības.
No otras puses – nozarē tiek investētas milzu summas (186 miljardi USD kopš 2010. gada) un ar to saistītās gaidas sasniegušas nebijušus augstumus. Šī prognoze šķiet iespējama – ja ne šogad, tad tuvākajos gados gan.
Vai strauji celsies ogļūdeņražu enerģijas ieguves uzņēmumu akciju cenas?
Cita interesanta prognoze skar zaļās enerģijas sektoru, kurā vairāku apstākļu sakritība (ASV slānekļa naftas ieguves samazināšanās, stingra OPEC politika naftas ieguves kontrolē un augošs pieprasījums Āzijā) var atkal strauji celt tradicionālās ogļūdeņražu enerģijas ieguves uzņēmumu akciju cenas, savukārt vienlaikus tirgus var apjēgt, ka zaļās enerģijas uzņēmumu atdeve vismaz pagaidām ir tik zema, ka, bankas vērtējumā, tie “iznīcina kapitālu”.
Vēl ievērības vērta liekas prognoze, ka mūsu kaimiņš un ekonomiskais partneris Zviedrija globālās ekonomikās bremzēšanās un imigrācijas politikas izraisīto sociālo problēmu dēļ varētu krasi un reālistiski pārvērtēt gan valsts imigrācijas, gan sociālo politiku, ieviešot ekonomiskās stimulēšanas politiku, kā rezultātā varētu krasi celties zviedru kronas vērtība.
Starp citām interesantām nākamā gada prognozēm ir Āzijas rezerves valūtas ieviešana, kas, ja notiktu, bankas analītiķu vērtējumā izraisītu ASV dolāra vērtības krišanos pret zeltu par 30%.
ECB politikas maiņa
Tāpat starp prognozēm ir krasa Eiropas Centrālās bankas politikas maiņa, atsakoties no vājus rezultātus nesošajām negatīvajām depozītu procentu likmēm un aicinot ES valstis, īpaši jau Vāciju, pievērsties aktīvai ekonomikas stimulēšanai.
Visbeidzot “Saxo Bank” pieļauj iespēju, ka ASV prezidents varētu ieviest t. s. “Amerika – vispirms” nodokli. Runa ir par 25% nodokļa piemērošanu visiem ārvalstu uzņēmumu gūtajiem ieņēmumiem ASV, kas izraisītu globāla mēroga tirdzniecības un loģistikas ķēžu pārmaiņas.
Maz ticams, tomēr ar D. Trampu nekad neko nevar zināt.
