2018. gads veselības aprūpē: vairāk nekā miljards 5
Veselības ministre Anda Čakša nākamgad sola pozitīvas pārmaiņas visiem iedzīvotājiem, tostarp arī mediķiem, jo valdība un Saeima veselības aprūpei papildus ir piešķīrusi līdz šim nebijušu naudas summu – 194 miljonus eiro. Tātad kopumā medicīnai 2018. gada valsts budžetā ir piešķirts vairāk nekā miljards eiro.
Kā prognozēju aizvadītajā gadā, politiķiem un sociālajiem partneriem samērā sarežģītās diskusijās ir izdevies vienoties par finanšu avotu valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir palielinātas par vienu procentpunktu, dalot to uz pusēm no darba devēju un darba ņēmēju naudas maka.
Prognoze piepildījusies arī par mediķu algām – tās pieaugs nevis par desmit vai divdesmit eiro, bet gan par diviem trīs simtiem eiro.
Diemžēl Veselības ministrijas izmeklēšanā par 14,5 miljonu eiro izšķiešanu e-veselībai, kurai punkts bija jāpieliek 2017. gada janvārī, beigusies ar vispārīgiem secinājumiem, nevis konkrētu bezatbildīgo amatpersonu nosaukšanu un disciplinārsodu piespriešanu.
Vai, dodot lielākas iespējas saņemt ārstēšanu, būs mediķi, kas to nodrošina?
Veselības ministrija sola, ka 2018. gadā valsts apmaksātos ambulatoros medicīnas pakalpojumus varēs saņemt par 380 000 pacientu vairāk nekā pērn. Tajā skaitā vairāk nekā 108 000 speciālistu konsultāciju, 207 000 ambulatoro izmeklējumu, 35 000 dienas stacionāra pakalpojumu un citus. Taču 2017. gads bija pirmais pēc krīzes, kad ārstniecības iestādēm nebija beigušās kvotas. Veselības ministre Anda Čakša ir atzinusi, ka iemesls tam esot speciālistu trūkums. Ministre ļoti cer, ka algas pieaugums piesaistīs ārstus strādāt valsts medicīnas iestādēs un pacientu rindas saruks. Bet, zinot, ka privātajās ārstniecības iestādēs mediķu darba samaksa ir augstāka, visticamāk, daļa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tiks novirzīti uz šīm iestādēm.
Vai jaunie ģimenes ārsti nomainīs tos, kas ir pensijas vecumā?
Rindā uz darba vietu gaida 150 ģimenes ārsti, bet 400 ģimenes ārsti ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Veselības ministrija gadiem nespēj atrisināt ārstu prakšu pārdošanas jautājumu, un izskatās, ka tas neizdosies arī nākamgad. Veselības ministre uzskata, ka ES piešķirtā struktūrfondu nauda motivēšot cienījama vecuma ģimenes ārstus doties pensijā. Čakša ir pārliecināta, ka, sakārtojot administratīvās un finanšu lietas, notiks ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa. Taču jāņem vērā, ka daudzi vecākā gadagājuma ģimenes ārsti nav uzkrājuši pensiju kapitālu un tieši tādēļ turas pie savas prakses kā nozīmīga finansējuma avota. Viņi ir ieinteresēti pārdot savu praksi, lai varētu vadīt mierīgas vecumdienas. Bet pircējam ir jābūt naudai, kuras diemžēl nav.
Vai veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts stimulēs maksāt sociālo nodokli?
2018. gads ir pārejas gads tiem, kas līdz šim nav maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai, sākot ar 2019. gadu, varētu saņemt plānveida veselības aprūpi, tas būs jāsāk darīt vismaz no minimālās algas – valsts noteiktā gada iemaksa ir 51,60 eiro, kas būs jāveic gada pēdējā ceturksnī.
Šķiet, ka politiķi zīmē visai rožainu ainu, cerot, ka nodokļu nemaksātāji pēkšņi sāks maksāt valsts noteikto iemaksu. Daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju “pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.
