2018. gads politikā: vēlēšanas un atvēršanu gaidot 5
Vai aizvadītais gads politikā bijis paredzams? Diezgan, ja vērtē, ka lielākā daļa manu pērn “LA” 2. janvāra numurā izteikto prognožu ir piepildījušās. Pašvaldību vēlēšanas kopējo politisko ainavu nav būtiski mainījušas. Varbūt var izcelt dažu jaunāku partiju pieņemšanos spēkā pēc Rīgas vēlēšanām, kas pagājušā gada sākumā vēl nebija jaušamas. Precīzi paredzēju, ka “Vienotībai” gada otrā pusē mainīsies vadītājs. Pareiza bijusi arī prognoze, ka Māra Kučinska valdība politiski nav apdraudēta. Tāpat tas, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa centieni pēc padomnieku ieteikuma nedaudz “pielabot” pilsonības politiku novedīs pie nozīmīgākām pārmaiņām integrācijas jomā – izglītības sistēmas latviskošanu.
Bet skepse par to, ka Saeima nespēs atteikties no “deputātu kvotām” tomēr nav piepildījusies, lai arī ar tielēšanos un atsevišķām viltībām, šogad tās tiešām izpalika.
Kā būs 2018. gadā?
Vai pēc vēlēšanām pie varas paliks tāda pati koalīcija?
Pilnīgi tāda pati varbūt arī nebūs, taču tuvu gan. Dažādi sabiedriskās domas mērījumi rāda, ka 13. Saeimā iekļūs gan Zaļo zemnieku savienība, gan Nacionālā apvienība, kuras līdzšinējā sadarbība, šķiet, apmierina. Jautājums ir par trešo spēku, kuru šobrīd mēģina sadiegt “Vienotība”, “Kustība Par”, “Latvijas attīstībai” un vēl vairākas citas partijas. Uz pēcvēlēšanu koalīciju ar “Saskaņu” neviens neparakstīsies, ja vien grib turpināt politisko dzīvi (jo vairāk, ja agrāk pierādījies, ka slepenai sadarbībai, piemēram, atsevišķu amatpersonu iecelšanā vai tiesiskuma jautājumos oficiālas saistības nav obligātas). Bet nosvērtais Māris Kučinskis varētu izrādīties tā persona, ap kuru atkal vienoties ļoti atšķirīgām politiskajām interesēm. Protams, bez “tirgošanās” te neiztikt.
Vai atvērs “čekas maisus”?
Interneta azartspēļu vietne “Betsafe” ar 65% varbūtību novērtējusi iespēju, ka Valsts drošības komitejas dokumenti, ieskaitot aģentu kartotēku ar vārdiem un uzvārdiem, 2018. gadā kļūs publiski. Lai gan atbalstu, ka “čekas maisi” beidzot būtu jāatver, esmu diezgan skeptisks, ka politiķi to šogad tiešām izdarīs. Visticamāk, tuvojoties šim lēmumam, uzstājīgāki kļūst argumenti, ka kartotēkas saturs ir nepilnīgs, daudzi dokumenti no tā jau pazuduši un varbūt kaut kas pat pielikts klāt. Tāpat tiks biedēts ar “raganu medībām”, simtgades svinību “sabojāšanu” un vēl citiem nejaukiem efektiem. Partijas parlamentā gan diez vai uzdrošināsies noraidīt šo lēmumu pirms vēlēšanām, drīzāk stopkrāna noraušana tiks paģērēta no Valsts prezidenta. Viņam reitings labāks.
Par ko sacerēs viltus ziņas?
Starp Baltijas valstīm veltītajām viltus ziņu tēmām, kas pērn tika izplatītas krievvalodīgajā informācijas telpā, dominēja NATO, un tas acīmredzot bija saistīts ar daudznacionālo bataljona ierašanos. Viltus ziņas par NATO tēmu, protams, nekur nezudīs, tomēr Latvijai šogad būtu vairāk jāuzmanās no citiem informatīvā kara uzbrukumiem. Pirmkārt jau vēlmes no ārpuses ietekmēt Saeimas vēlēšanu iznākumu. Taktika var būt dažāda, tomēr uzsvars būs uz negatīvismu – gan pret valsti kopumā, gan atsevišķām personām.
