Emigrācija apstāsies, kad alga būs 1000 eiro? “LA” prognozes, kas gaidāms šogad 5
Prognozē “LA” žurnālisti
2018. gads ekonomikā: ne trekns, bet sātīgs gads
Pirms gada paredzētais, ka “augsim straujāk, iepirksimies vairāk”, ir piepildījies ar uzviju. “Sēžot rokas klēpī salikuši, Latvijas ekonomikas izaugsme var būt zem 3% no IKP,” pirms gada brīdināja Ilmārs Rimšēvičs. Es liku uz izaugsmi virs 3%. Tomēr precīzāks bijis Pētera Strautiņa paredzējums par septiņu lieso gadu beigām: “nepedagoģiski un politiski nekorekti apgalvošu, ka Latvijā ekonomika turpmākajos dažos gados paātrināsies bez lielas piepūles.”
Re, nodokļu reforma, kas nupat uzkonstruēta ekonomikas straujākai attīstībai, vēl nav sākusi darboties, bet sācies tāds uzrāviens kā pirms iepriekšējās krīzes. Banku un Finanšu ministrijas prognozētā IKP pieauguma līdz 3% vietā ekonomika pērn attīstījusies vismaz par 4,5%. Vairāk arī iepērkamies – gadžetus, sporta un mājsaimniecības preces (+4,8%) – un dārgāk ēdam (+4,4%). Tomēr izaugsmes pamatā bija ne tik daudz mūsu pakāpeniska pāreja no taupīšanas uz tērēšanos, bet vispārējais optimisma un patēriņa bums Eiropā, ko prata izmantot eksportspējīgie uzņēmumi. ES fondu ieplūšanas radītais bums būvniecībā tā īsti parādīsies tikai šogad, tāpēc arī šogad izaugsme gaidāma virs 4%.
Kļūdījos savā neticībā, ka valdība izšķirsies par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bet nekļūdījos par progresivitātes ieviešanu. Kaut arī reformu šogad sāks sēt, izaugsmes augļi parādīsies vēlāk, ne šogad. Pateicoties līdzšinējam ieskrējienam, ne trekns, bet sātīgs būs Latvijas simtgades gads.
Vai briest jauna krīze?
Šogad vēl ne. Kaut arī algas palielinās straujāk (+ 7,5%), nekā aug ekonomika (+4,5%), tomēr ar to nepietiek, lai tūdaļ sāktos jauna krīze. No septiņām pārkaršanas pazīmēm tolaik izpildījās sešas, bet tagad tikai viena.
Pirmskrīzes laikā kredīti tika doti bez nodrošinājuma, nepārliecinoties, vai nauda var tikt atmaksāta. Kopumā bankas kredītos bija izsniegušas 25 miljardus (visu iekšzemes kopproduktu!), taču pēdējos četrus gadus iedzīvotāji un uzņēmumi kopā vairāk par 15 miljardiem parādā bankām nav. Nekustamā īpašuma kredīti iedzīvotājiem pērn izsniegti pat par piektdaļu mazāk. Tas nozīmē, ka īpašuma burbulis neuzpūšas. Vienīgais pie apvāršņa saredzamais ir darbaspēka trūkuma bubulis. Trūkstot darbaspēkam, algām jāceļas. Darba ņēmēju pusē – arī prasmēm. Bet par cik augs algas? 1000 eiro sasniegs? Jā.
Vai emigrācija apstāsies, kad vidējā alga sasniegs 1000 eiro?
Ka tā notiks, tādu paredzējumu “LA” izteica ekonomists Gatis Eglītis. Rudenī vidējā bruto alga sasniedza 925 eiro un apstājās. Protams, ka decembrī, kad valsts un pašvaldību iestādes, arī daļa privāto uzņēmumu masveidā izmaksās prēmijas, darba samaksa jau būs sasniegusi 1000 eiro robežu. Taču vidējā ikmēneša alga šo robežskaitli (ko baņķieri, programmētāji, enerģētiķi, karjeru racēji un valsts ierēdņi jau sasnieguši pērn) visā valstī varētu sasniegt vasarā.
Līdz šim no investoriem Latvijas reģionos prasīja jaunas ražotnes un jaunas darbavietas. Tagad no investoriem vairs neprasīs jaunas darbavietas, bet gan lielākas algas. Tas savukārt palielinās pieprasījumu pēc kompetentiem, izglītotiem darbiniekiem. Biežāk par prasību “dod darbu!” skanēs pretjautājums “ko tu proti?”.
Emigrācija uz ārzemēm noteikti sabremzēsies, bet lielākas algas Rīgā un rūpnieciskajos centros (Jelgavā, Valmierā, Ventspilī) veicinās lielāku iekšējo centrtieces migrāciju. Pat ja emigrācija neapstāsies, nav ko gausties – tik un tā būsim vairāk nekā igauņi vai kā latvieši pirmās brīvvalsts laikā.
Vai beidzot atradīs pazemes upi Rīdzeni?
Rīdzenes upe kalpoja kā kanāls notekūdeņu novadīšanai, līdz 1861. gadā to aizbēra un tās vietā ierīkoja mūrētu apakšzemes kanalizācijas vadu. Pērn “apstiprinājās”, ka zem Rīgas joprojām ir mītiskā Rīdzenes upe, jo līdz verificētajiem ūdens skaitītājiem joprojām pazūd milzīgs daudzums ūdens – tāds, it kā pa viduslaiku koka ūdensvadu tiktu piegādāts. Mana atbilde uz jautājumu: “Vai šogad Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotājs papūlēsies atrast ūdens zudumu cēloņus?” joprojām ir “nē”. Jo joprojām var piedzīt zudumus no tiem, kas aizmirst nodot skaitītāju rādījumus vai nokavē rēķinu apmaksu.
“Rīgas ūdens” pērn nevis meklējis iespēju samazināt zudumus, bet iesniedzis regulatoram jaunu tarifu projektu, kurā paredz no 1. aprīļa paaugstināt maksu par ūdeni… ieplānojot zudumus 13% apmērā no piegādātā ūdens daudzuma.
Aprēķināju, ka zudumi “Rīgas ūdens” cauruļu tīklā gada laikā ir tikpat lieli, cik Daugava ienestu jūrā divās stundās (ņemot vērā, ka Daugavas vidējais caurplūdums pie ietekas jūrā ir 678 m³/s). Klāt pie tiem nāk iedzīvotāju apmaksātie zudumi daudzdzīvokļu mājās, kas daudzās “Rīgas namsaimnieka” apsaimniekotajās ēkās ir lielāki par 20%. Arī šos zudumus nemeklēs, bet liks apmaksāt iedzīvotājiem. Varbūt tomēr piespiedīsim pašvaldību iestādes strādāt iedzīvotāju interesēs?
