Eiropas “Bauhaus”: sākas jauna būvniecības kustība 1
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Čikāga, Telaviva, Askona, Desava. Pauls Klē, Kandinskis, Annī Albersa, Lāslo Moholi-Naģi, Ivao Jamavaki. “Valstiskais Bauhaus” (“Das Staatliche Bauhaus”), ko 1919. gadā Veimārā kopā ar draugiem nodibināja Valters Gropiuss, ātri kļuva par starptautisku kustību arhitektūras, mākslas un dizaina jomā. Tā jau vairāk nekā gadsimtu ir ietekmējusi radošo domāšanu, mēbeļu dizainu, kā arī pilsētu veidolu visā pasaulē.
Kombinējot mākslu ar praktiskumu, lieliskais “Bauhaus” avangards burtiski palīdzēja veidot sociālo un ekonomisko pāreju uz industriālo sabiedrību un 20. gadsimtu.
Simt gadus vēlāk mēs saskaramies ar jauniem globāliem izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, piesārņojumu, digitalizāciju un demogrāfisko sprādzienu, kā dēļ līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits saskaņā ar prognozēm pieaugs līdz pat 10 miljardiem cilvēku. Šī attīstība iet roku rokā ar šķietami neierobežotu ekonomikas izaugsmi uz mūsu labklājības, planētas un ierobežoto dabas resursu rēķina.
Ēkas un infrastruktūra rada vismaz 40% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Modernu konstrukciju pamatā galvenokārt ir cements un tērauds, kuru ražošanai ir vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums un kuri ķīmisku reakciju rezultātā pat tiešā veidā atmosfērā izdala CO2.
Visas pazīmes liecina par vienu un to pašu – vajadzīga pārvērtēšana un pārplānošana. Šajā jomā Eiropa spēj rādīt piemēru, un tai tas ir jādara. Tādēļ Eiropas Zaļais kurss ir mūsu prioritāte.
Tas paver daudz jaunu iespēju un ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Galvenais mērķis ir panākt, lai 2050. gadā Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to izdarītu, ar emisiju samazināšanu vien nepietiks. Mums ir vajadzīgs ekonomikas modelis, kas ar tādas aprites ekonomikas palīdzību, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, planētai atdod atpakaļ to, ko esam no tās paņēmuši.
Taču es vēlos, lai Eiropas Zaļais kurss būtu kas vairāk nekā vienīgi vides vai ekonomikas projekts. Eiropas Zaļajam kursam jābūt arī – un it īpaši – jaunam Eiropas kultūras projektam. Katra kustība izskatās atšķirīgi un rada savu īpašu iespaidu. Šīm sistēmiskajām pārmaiņām ir vajadzīga sava estētika – tāda, kurā apvienojas dizains un ilgtspēja.
Tādēļ mēs veidosim jaunu Eiropas “Bauhaus” kustību, proti, kopīgu dizaina un radošuma telpu, kurā roku rokā strādā arhitekti, mākslinieki, studenti, zinātnieki, inženieri un dizaineri, lai šo redzējumu padarītu par realitāti. Jaunais Eiropas “Bauhaus” būs dzinējspēks tam, lai atraktīvā, inovatīvā un uz cilvēkiem orientētā veidā ieviestu dzīvē Eiropas Zaļo kursu. Tā būs kustība, kuras pamatā būs ilgtspēja, pieejamība un estētika. Tās mērķis būs tuvināt Eiropas Zaļo kursu cilvēkiem un padarīt pārstrādi, atjaunojamos energoresursus un bioloģisko daudzveidību par pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu.
Cilvēkiem būtu jāspēj izjust, redzēt un apzināties Eiropas Zaļo kursu. To sasniegt var palīdzēt būvniecības nozare, kura izmanto tādus dabīgus materiālus kā koksne vai bambuss, vai arhitektūra, kura izmanto gandrīz dabīgas formas un būvniecības principus, jau pašā sākumā ņem vērā ekosistēmas un ļauj sasniegt un plānot ilgtspēju un atkalizmantojamību.
Jaunajai Eiropas “Bauhaus” kustībai arī jāizmanto priekšrocības, ko sniedz vēl viena mūsu gadsimta revolucionārā megatendence. Digitalizācija arvien vairāk maina mūsu domāšanas un rīcības veidu.
Ēkas, apdzīvotas vietas un pilsētas nākotnē darbosies labāk, pateicoties to “digitālajiem dvīņiem”. Datorsimulācijas ļaus uzlabot lēmumus par dizainu, ņemot vērā resursu efektivitāti, atkalizmantojamību vai ietekmi uz vidi un vietējo klimatu. Mērķis ir panākt, lai pilsētas kļūtu klimatneitrālas un dzīvei labvēlīgākas.
Ir paredzēts, ka, tāpat kā vēsturiskā “Bauhaus” kustība, kura no Veimāras izplatījās visā pasaulē, jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība būs vairāk nekā tikai arhitektūras skola, kas izmanto jaunas tehnoloģijas un paņēmienus. “Bauhaus” revolucionārie panākumi nebūtu iedomājami bez tilta, kas to savienoja ar mākslas un kultūras pasauli, kā arī ar tā laika sociālajiem izaicinājumiem. Vēsturiskais “Bauhaus” pierādīja, ka rūpniecība un labs dizains var uzlabot ikdienas dzīvi miljoniem cilvēku.
Jaunajai Eiropas “Bauhaus” kustībai jāizraisa līdzīga dinamika. Tai jāparāda, ka nepieciešamais var vienlaikus būt skaists, ka stils un ilgtspēja iet roku rokā.
Mums jāatvadās no jau ierastiem modeļiem un jāmaina mūsu perspektīva. Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība radīs tam iespējas.
Nākamajos divos gados dažādās Eiropas Savienības valstīs tiks izveidoti sākotnējie pieci Eiropas “Bauhaus” projekti. Visu šo projektu mērķis būs gādāt par ilgtspēju, taču tie būs atšķirīgi orientēti. To uzmanības centrā var būt gan dabīgi celtniecības materiāli un energoefektivitāte, gan demogrāfija un uz nākotni orientēta mobilitāte, gan resursu izmantošanas ziņā efektīva digitālā inovācija; šie projekti vienmēr tiks izstrādāti ciešā saiknē ar kultūru un mākslu.
Minētie projekti – kā radošas, eksperimentālas laboratorijas un attiecīgo Ei ropas nozaru kontaktpunkti – būs sākums Eiropas un pasaules mēroga tīklam, kas maksimāli pavairos ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ietekmi, kāda varētu būt atsevišķiem “Bauhaus” projektiem.
Es vēlētos, lai jaunais Eiropas “Bauhaus” aizsāktu radošu un starpdisciplināru kustību, kuras ietvaros tiktu attīstīti gan estētiskie, gan funkcionālie standarti – saskaņā ar jaunākajām tehnoloģijām, vidi un klimatu.
Ja mums izdosies apvienot ilgtspēju ar labu dizainu, tad Eiropas Zaļais kurss tiks spēcināts – pat ārpus mūsu robežām.
Tam jāveicina diskusijas par jaunām būvniecības metodēm un dizaina formām. Tam jāeksperimentē un jāsniedz praktiskas atbildes uz sociālo jautājumu, proti – kāda var izskatīties moderna eiropiešu dzīve harmonijā ar dabu. Tas palīdzēs padarīt 21. gadsimtu skaistāku un cilvēcīgāku.
