Atis Klimovičs: Jauns “dzelzs aizkars” 4
Politikas ekspertu spriedumi par jauna “dzelzs aizkara” izveidošanas un Krievijas savaldīšanas nepieciešamību atbilst šodienas situācijai, jo bijusī lielvalsts pat salīdzinājumā ar Padomju Savienību kļuvusi mazāk prognozējama. To pateikuši augsta ranga politiķi, vienlaikus uzsverot, ka pašreiz tiešu militāru draudu neesot, lai gan bažas radot plaša mēroga armijas mācības Baltijas valstu – NATO dalībvalstu – tiešā tuvumā, šo mācību mērķi, kas ietver Baltijas sagrābšanu, kā arī necivilizēti un agresīvi kara aviācijas lidojumi. Tas izsaucis adekvātu atbildi no alianses, kas ievērojami palielinājusi mācības Eiropas austrumos un dienvidos. Speciālisti atzīst, ka NATO un Krievija izskata savstarpēja kara iespējamību, vienlaikus uzsverot, ka šāda varbūtība esot neliela. Visdrīzāk, tāpēc, ka NATO pavēlniecība daudz reālāk par ES vadību iztulkojusi krievu darbību Ukrainā. Pretējā gadījumā 28 valstu savienības nostāja attiecībās ar Kremli diezin vai būtu tik pielaidīga. Savukārt alianses militārajiem speciālistiem tālšāvējartilērijas un tanku izmantošana Donbasā likusi apjaust, ka Krievija nostājusies uz kara takas. No redzētā secināts, ka miers alianses dalībvalstīs stiprināms ar pastiprinātu uzmanību aizsardzībai.
Dzīves īstenība mēdz būt pārsteidzoši vienkārša, tā apstiprina šķietami primitīvu un pārlieku vienkāršotu izteicienu patiesumu. Kaut vai šos divus – “Vēlies mieru, gatavojies karam” un “Ja nerūpēsies par savu armiju, nāksies barot svešu karaspēku”.
Jaunā realitāte, raugoties no Latvijas drošības pozīcijām, ir devusi pozitīvu vielu pārdomām – pieaugusi ticība, ka “slavenais” 5. pants nav kādreiz tāpat vien uzrakstīts. Tas redzams, sekojot dažādiem NATO spēku manevriem, papildu kontingentu izveidošanai Krievijas robežas tuvumā, turklāt gatavību aizstāvēt pat pašus mazākos “biedrus” aliansē regulāri apstiprinājušas augstākās NATO amatpersonas. To labi zina Maskavā un diezin vai atstāj neievērotu. Dalība NATO patiesi ir Baltijas veiksme, jo pretējā gadījumā līdzīgi notikumi kā Gruzijā 2008. gadā un Donbasā šobrīd būtu pieredzēti arī pie mums. Visdrīzāk, iespējas paslēpties zem alianses drošības lietussarga ir pamatā Krievijas iebildumiem pret Gruzijas un Ukrainas iestāšanos NATO. Turklāt Maskavā zina to, ka alianse nav tikai militāra organizācija vien – abu šo valstu dalība NATO būtu skaidra norāde, ka gruzīni un ukraiņi ir uzņemti sabiedrībā, kur valda atšķirīgi priekšstati par cilvēku, sabiedrību un valsti.
Spriežot pēc emocionālās Baltkrievijas prezidenta norādes, ka viņa valsts līdz beidzamajam aizstāvēs Krieviju, mūs sagaida nervozs laiks. Ar naidīgiem izlēcieniem un provokatīviem izteicieniem. Tāds, piemēram, bija šahista Garija Kasparova nesenais paziņojums par to, ka Krievija varot uzbrukt Igaunijai un Latvijai. Nav saprotams, kas licis šahistam tā izpausties, it sevišķi tāpēc, ka par to jau runājuši vairāki citi Krievijas politikas speciālisti, kā, piemēram, Zbigņevs Bžezinskis. Varbūt tas bijis labi gribēts ieteikums – esiet modri!
