“Nepirksim taču modificētās margrietiņas!” Aicina pārskatīt “pareizo” zāles garumu ceļmalās 0
“Esmu vērojusi, cik uzcītīgi bitīte, kamenīte, kukainītis meklē vēl nenopļauto ziediņu un zieds vēl grib paspēt atstāt sēkliņu. Dzīvā daba ir jāsaglabā kaut vai apkārt intensīvai lauksaimniecībai. Nepirksim taču modificētās margrietiņas, madaras un citus augus. Saglabāsim savus! Ceļmalas un grāvmalas jānopļauj ne agrāk kā septembrī,” uzskata “Latvijas Avīzes” lasītāja Zaiga Martinsone, rosinot Latvijā noteikt vienotu termiņu – septembri – lauku ceļu un grāvmalu appļaušanai.
Aicina pārskatīt “pareizo” zāles garumu
Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, arī Zemnieku saeima aicina pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – jūlija sākumā un septembrī.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas priekšsēdētājas vietniece, uzsver, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir dzīvotne dabiskajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.
“Sakopts ne vienmēr ir gludi nopļauts. Aicinām saglabāt augu daudzveidību un priecāties par ziedošajiem augiem. Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Nepārdomāti un pāragri appļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais – būtiski samazinās augu daudzveidība, augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.” M. Dzelzkalēja-Burmistre pieļauj, ka, iespējams, pienācis laiks pārskatīt arī pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par “pareizo” zāles garumu apdzīvotās vietās.
Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis aģentūrai LETA apšauba, ka lielo šoseju malās būtu liela vides daudzveidība, un ierosinājums pļaut tikai divreiz sezonā varētu veicināt augu pavairošanos. Valkas novadā zāli pļaujot atbilstoši vajadzībai. “Ja zāle jau ir pārlieku gara, tad tā ir jāpļauj. Mums ir sadraudzības pilsētas dažādās valstīs. Piemēram, cik briesmīgs skats paveras, kad iebrauc Pleskavas apgabalā, kur ceļu malas izskatās kā džungļi. Tas par valsti atstāj skumju iespaidu. Kad viņi atbrauc pie mums, pamana mūsu valsts sakoptību,” uzskata V. A. Krauklis.
Lai krūmi neaizsedz skatu
Par zāles pļaušanu valsts autoceļu nomalēs ir atbildīga AS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Zāle, kas aug uz autoceļu nomales un tai piegulošās nogāzes 1–1,5 m platumā, kā arī uz sadalošās joslas, kas ir šaurāka par 12 m, jāpļauj A uzturēšanas klases autoceļiem divas reizes vasarā, bet B un C uzturēšanas klases autoceļiem – vienu reizi. D uzturēšanas klases autoceļiem prasību par appļaušanas biežumu nav. Šovasar “Latvijas autoceļu uzturētājam” jāuztur 4581 km A klases autoceļu, to nomales tiks appļautas divas reizes. Pārējos autoceļos ar kopējo garumu 15 579 km zāle tiks pļauta vienu reizi laikā no augusta vidus līdz oktobra beigām.
“Zāles pļaušana tiek veikta, lai nodrošinātu satiksmes drošību – uzlabotu ceļa pārredzamību, netraucētu autovadītājiem redzēt ceļa vertikālos apzīmējumus, tajā skaitā signālstabiņus un ceļa barjeru atstarotājus, ļautu laikus pamanīt no meža, pļavas skrienošus meža zvērus, tāpat arī nodrošinātu ūdens atvades sistēmas netraucētu funkcionēšanu, kā arī samazinātu kūlas dedzināšanas iespēju,” pastāstīja VAS “Latvijas valsts ceļi” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra.
Grāvmalu bioloģiskā daudzveidība
Nepļautajās ceļmalās un grāvju malās bieži savairojas ne tikai invazīvas augu sugas, piemēram, Kanādas zeltslotiņa un Sosnovska latvānis, bet arī reti un aizsargājami augi, kam raksturīga pazemināta konkurences spēja. Piemēram, dzegužpirkstītēm, kuras parasti iecienījušas zāļu un pārejas purvus, pārpurvotas pļavas un upju krastus, dzīvotspējīgākās populācijas, izrādās, ir tieši ceļmalās. Latvijā savvaļā sastopamas sešas šo orhideju sugas – visas ir aizsargājamas. Ziedēšanas laiks dzegužpirkstīšu sugām atšķirīgs, no maija vidus līdz pat jūlija beigām.
Arī pēdējos gados Latvijā konstatētajai orhidejai – garlapu cefalanterai – abas atradnes ir ceļmalās, arī bruņcepuru dzegužpuķei liela daļa atradņu ir ceļmalās, jo no grants seguma un putekļiem rodas paaugstināts kaļķu saturs augsnē.
