Francijas antropoloģe, Islāma sektantisma prevencijas centra dibinātāja un direktore Dunija Buzāra seminārā Eiropas Parlamentā arī atzina, ka konvertīti ir motivētāki un vieglāk pakļaujas radikalizācijai. Pamatā radikalizācija notiek, komunicējot ar radikālajiem imāmiem, kurus, piemēram, Vācijā sauc par naida sprediķotājiem (Hassprediger). Tāpat mūsdienās ir liela iespēja gūt informāciju par islāmu un tā dažādajām izpausmēm internetā, ko aktīvi savu ideju izplatīšanai izmanto “Islāma valsts”. 15
Liverpūles universitātes eksperts islāma konvertītu jautājumos Leons Mossavi laikrakstam “The Economist” stāsta, ka konvertīti saskaroties ar atbalsta trūkumu – no viņiem novēršoties ģimenes. Arī E. Ēzjureka norāda, ka Vācijas sabiedrība nav atsaucīga konvertītiem, tiek uzskatīts, ka cilvēks vienlaikus nevar būt vācietis un musulmanis: “Islāma konvertītus apsūdz kā Eiropas kultūras nodevējus, iekšējos ienaidniekus, kuri jāpieskata, un kā potenciālos teroristus.” Konvertītiem ir problēma atrast savu kopienu – viņus noraida tradicionālā Eiropas sabiedrība, taču ne vienmēr pieņem arī musulmaņi no imigrantu kopienām.
Vācu izcelsmes konvertīte Tatjana Rogaļska stāsta, ka sākumā konvertīti informāciju par islāmu parasti smeļoties interneta resursos. Arī viņa sākumā uzdūrusies tā sauktajiem naida sludinātājiem, jo tuvumā neesot bijis cita piedāvājuma. Viņa aicina musulmaņus parūpēties, lai konvertīti nenonāk nepareizajās rokās. “Informācijas par islāmu vācu valodā trūkst. Šajā ziņā Anglija un ASV vienmēr ir bijušās priekšā. Mēs Vācijā esam nabadzīgāki zināšanās. Turki sprediķo turciski, arābi – arābiski, bosnieši – bosniešu valodā. Ir ļoti maz autentisku vācu sprediķotāju. Tas ir liels caurums, kas būtu jāaizpilda, lai varētu īstenot integrāciju, sapratni un novērst aizspriedumus,” uzskata blogere.
