Konvertīti Eiropā nereti nonāk specdienestu uzmanības lokā, jo tiek uzskatīts, ka viņi savās ticības izpausmēs ir radikālāki nekā musulmaņi, kuriem ticības tradīcija nāk no ģimenes. Tiek pieļauts, ka jaunpienācēji ir vieglāk radikalizējami un vieglāk pierunājami doties karot “Islāma valsts” rindās. Vācijas Satversmes aizsardzības biroja (Latvijas Drošības policijas līdzinieks) Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes nodaļa norāda, ka 2007. gadā tā sauktajā “Zauerlandes grupā” – teroristu šūniņā, kas plānoja terora aktus Vācijā, – bija pārstāvēti divi vācu izcelsmes konvertīti. Vācijas drošības iestāde savā 2011. gada ziņojumā norāda, ka starp konvertītiem var novērot vienu īpatnību: “Kad konvertīti nonāk islāmiskā vidē, viņi bieži darbojas sevišķi ambiciozi, aktīvi un dažreiz arī agresīvi.” Iesaistīšanās izpaužas ne tikai kā ticības pieņemšana, bet arī semināru un priekšlasījumu par islāmu apmeklēšana, bet vēlāk arī “valodu skolas” islāma valstīs, bieži vien Ēģiptē. “Par dažām no šīm valodu skolām ir zināms, ka tajās ne tikai notiek arābu valodas un islāmticības mācības, bet šajās vietās apgrozās arī radikalizētas personas, kuras mērķtiecīgi mēģina sev piesaistīt jaunpienācējus. Kad no turienes atgriežas indoktrinēts konvertīts, nav reti gadījumi, kad viņš pilnībā iegrimst islāmistiskajā vai salāfistu vidē,” ziņojumā uzsver Vācijas dienests. 15