Cietumos izskan pirmā šahāda 15
Lai sevi atzītu par musulmani, cilvēkam atliek godprātīgi noskaitīt šahādu jeb musulmaņa ticības apliecību: “Es apliecinu, ka nav cita dieva kā Dievs un [es apliecinu, ka] Muhameds ir Dieva ziņnesis.” Tomēr, lai to atzītu par spēkā esošu, ir jāievēro septiņi nosacījumi, piemēram, šahādas izteicējam jābūt izpratnei par tās jēgu, jāpauž patiesa ticība, prieks par šahādu un tās ziņu, kā arī jāpieņem tā, nepieļaujot atteikšanos no tās. Lielbritānijā, Francijā un Vācijā ir vienas no lielākajām islāmticīgo kopienām. Katru gadu islāmticībā Britānijā pāriet 5200 tās pilsoņu. Tomēr precīzi dati nav pieejami, jo, piemēram, mošejas Britānijā neveic šāda veida uzskaiti. Divas trešdaļas no Lielbritānijā islāmticībā pārgājušajiem ir sievietes, kuras apprecas ar musulmaņiem. Tomēr pāriešanai islāmticībā ir arī citi iemesli. Kā raksta britu laikraksts “The Economist”, viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas islāmu, esot tas, ka viņi esot noguruši no britu sabiedrības “neķītrības”. No šā apgalvojuma var secināt, ka islāms šajā ziņā ir morālais glābiņš, turklāt islāms savās izpausmēs ir reglamentējošs un spēj pateikt, kas ir balts un kas melns. “The Economist” uzsver, ka cilvēki islāmā meklējot piederības sajūtu un auglīgākā vieta, kur notiek pāriešana islāmā, ir vīriešu cietumi. “Daži uztraucas, ka tie, kas pāriet islāmā cietumā, savu ticību balsta uz radikālajiem islāma celmiem, bet citi uzskata, ka islāma disciplīna un struktūra, ar atbalstu, ko tie saņem no pārējiem islāmticīgajiem, palīdzējusi viņiem sadzīvot ar cietuma dzīvi,” skaidro laikraksts.
