Maigs vīrietis un stipra sieviete – vai šīm attiecībām ir nākotne? 0
Tradicionālais lomu sadalījums vairs nepastāv: sievietes apgūst vīriešu uzvedības modeli, vīrieši meklē maigumu un sapratni.
Attiecības starp dzimumiem kļūst arvien sarežģītākas. Vai tomēr nē?
“Ko tas viss nozīmē?” – jautā 33 gadus vecais Andrejs. Pagājis jau mēnesis, kopš viņš bārā iepazinās ar spilgto bruneti Janu. Pēc vētrainas nakts viņš vēlējās uzzināt viņas tālruņa numuru. Par atbildi Jana tikai smējās un rotaļīgi teica, ka viņa piezvanīs pati. Andrejs bija pārliecināts, ka sekos turpinājums – viņi taču lieliski pavadīja laiku un abi ir brīvi! Tomēr Jana pazuda, bet Andrejs nevar viņu aizmirst.
“Nav jau tā, ka viņa man būtu ļoti vajadzīga… Bet es visu laiku domāju: kas bija nepareizi, kur es kļūdījos?
Un vispār – kā tad vajadzētu izturēties ar šādām meitenēm, kā viņas noturēt, piesaistīt? Es nesaprotu.”
Viņam var tikai just līdzi. Tāpat kā 40 gadus vecās Diānas draugam: “Viņš bija viens no tiem, kurš man vienmēr patika. Mēs labi pavadījām laiku: pļāpājām, uzjautrinājāmies, viņš bija galants, mums ir līdzīgas gaumes. Bet gultā viņš izrādījās pārāk nedrošs un man bija garlaicīgi. Pēc tam es ātri pārtraucu attiecības: man nepieciešams aktīvs vīrietis, lai man nevajadzētu minēt, vai viņš tiešām mani grib.”
Un cik daudz vēl ir tādu sieviešu, kuras vēlas kontrolēt visu, spēlēt pēc saviem noteikumiem, bet pēc tam sūdzas par saviem maigajiem un vājajiem partneriem? Seksologi apgalvo, ka vīrieši mūsdienās iegūst sieviešu īpašības: viņi ir viegli ievainojami, meklē maigumu un sapratni. Tajā pašā laikā sievietes arvien vairāk darbojas kā vīrieši: pieņem lēmumus, uzņemas atbildību, tieši izsaka savas vēlmes.
Mačo un blondīnīte
Dzīvē viss ir mainījies, bet realitāte nav tāda, kādu to redzam TV ekrānos un reklāmās. Tur gan vīrieši, gan sievietes joprojām sevi pasniedz kā ideālus vēlmju objektus: dziļš dekoltē, izcelts viduklis, augstpapēžu kurpes. Vai neskūts vaigs, stipras rokas, muskuļi…
Tas viss ir tik pārspīlēts, ka atgādina maskarādi: it kā visi apkārtējie nolēmuši saposties kā “īsti vīrieši” un “īstas sievietes”. Ko mēs panākam, kad tik stingri uzsveram dzimuma pazīmes? Vai mēs tiešām pārliecinām paši sevi?
Tā tas ir – pārliecināti sociālie psihologi un seksologi. Ja mēs pievēršam tik lielu uzmanību ārienei, tas nozīmē, ka seksuālā identitāte kļūst arvien neskaidrāka. Tradicionāli vīrietis bija aizņemts darbā: tur viņš pavadīja gandrīz visu savu laiku, bet tas viņam sniedza dominējošo stāvokli ģimenē.
Tagad lielākā daļa sieviešu strādā. Vīriešu pārākums pārstājis būt neapstrīdams, fiziskais spēks ir maz pieprasīts, vīrieši pavada vairāk laika ar bērniem, rūpējas par savu ķermeni un izskatu.
No otras puses, taisot karjeru, sievietes bieži jūtas ne savā vietā: ir neērti nopelnīt vairāk nekā vīriešiem. Tajā pašā laikā viņas nevar atrauties no darba, lai pievērstos mājai un bērniem. Šāds iekšējs apjukums nevar neietekmēt intīmo dzīvi.
Kad neatkarīga, sevi realizējusi mūsdienīga sieviete satiek vīrieti, par kuru sapņoja, izrādās, ka viņa… nepavisam nevēlas dzīvot ar viņu kopā. Jā, viņš ir gatavs aizsargāt un aizstāvēt viņu, bet izturas aizbildnieciski, uzstāj uz savu, uzskata sevi par galveno. Un viņa neviļus domā: “Kas viņš tāds ir, lai man ko norādītu?”
Pilnīga līdztiesība
Sievietes un vīrieši kļuvuši pārāk līdzīgi viens otram. Viņi kopā mācās, strādā, veic mājsaimniecības darbus, ieņem vienādus amatus, viņiem ir vienāds dzīvesveids. Tas viņus satuvina un padara viens otram saprotamākus… kamēr runa nav par seksualitāti.
Galu galā iekāres daba saglabājusies nemainīga: tā joprojām rodas ārpus mūsu gribas un meklē citu – patiesi atšķirīgu. Tās ir atšķirības, kas mūs piesaista un uzbudina un to mums šodien pietrūkst.
Kā apgalvo speciālisti, jebkura sistēma ir balstīta uz diviem spēkiem: centrbēdzes un centrtieces. Lai izveidotos ģimene, partneriem ir jālīdzsvaro vienam otrs.
Mērķtiecīgs vīrietis ir orientēts uz ārieni, pārī viņš paliek klasisks “mamuta nesējs”. Jautājums ir, vai sieviete piekrīt tam, ka viņas loma ir “pavadošā sieva savam vīram”.
Ja pasivitāte viņu neapmierina, var mēģināt apvienot lomas, kas ir diezgan grūti. Īpaši sarežģīti tas ir visenerģiskākajiem un neatkarīgākajiem: viņi neprot deleģēt pilnvaras, nav gatavi atzīt savas vājības un grib, lai viņiem vienmēr ir taisnība.
Daudzas “meitenes ar raksturu” jau jaunībā izvēlas liktenīgās pavedinātājas lomu, kurai vajadzētu viņas pasargāt no vilšanās. Donžuāna stils nozīmē nevēlēšanos atpazīt savas un citu jūtas un spēju pāriet no draudzības uz seksu un atpakaļ bez emocionālām ciešanām.
Kā tad ar vīriešiem? Viņi joprojām grib patikt sievietēm. Viņi uztraucas, ka nevar apmierināt savu partneri, viņi baidās, ka tiks salīdzināti ar citiem. Daudzi no viņiem jūtas kā upuri, kā sievietes rotaļlieta, tāpēc seksuālas darbības izraisa viņiem stresu. Ja sieviete neizraisa uzticēšanos vai uzvedas pārāk atbrīvoti, vīrietis bieži vien izvēlas atkāpties.
Tas, ka sievietes arī sajūt iekāri, nevienam nav noslēpums, bet, kad viņas bez kautrēšanās, nevilcinoties pauž savas vēlmes, tas joprojām izraisa vīriešos apjukumu.
Ja vīrietis mīl sievieti, un uzticas viņai, viņš grib būt labs viņas acīs, un tāpēc pielāgojas, piekāpjas, uzvedas tā, kā viņai patiktu… un tā riskē zaudēt savu pievilcību sievietes acīs.
Jauns attiecību stils
Psihisks biseksuālisms ir viens no Freida atklājumiem. Pateicoties tam, vīriešu un sieviešu fantāzijās ir gan dominējoši, pakļaujoši, gan pasīvi, iekaroti tēli.
Eksperti paskaidro, ka vīrietis, kuram patīk, kad sieviete atrodas augšpusē, tāpēc nekļūst par sievišķīgu. Un sievietei nav iebildumu dominēt, ja ar to saprot vēlmi iekarot savu partneri.
Kādas ir prognozes? Uz ko mēs virzāmies šobrīd, kad, šķiet, visdabiskākā – divu cilvēku savienība – mainās mūsu acu priekšā? Acīmredzot rodas jauns, cilvēces vēsturē vēl nebijis attiecību modelis.
Ikviens meklēs savu recepti pārim, piemērīs dažādas lomas, lai atrastu sev piemērotāko. Jebkurā gadījumā mēs uz to ceram.
Avots: psychologies
