Jauns atbalsts Latvijas uzņēmumiem – kur tiks ieguldīti 181,5 miljoni? 12
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divus jaunus Latvijas atbalsta pasākumus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un arī lielu uzņēmumu atbalstam dažādās nozarēs saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Plānotā atbalsta summa ir 181,5 miljoni eiro, ko uzņēmumiem izsniegs kā garantiju jauniem aizdevumiem un nomai vai kā subsidētu aizdevumu. Atbalstu pārvaldīs attīstības finanšu institūcija “Altum”.
Pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai pietiekama likviditāte joprojām būtu pieejama uzņēmumiem, kuriem tā ir nepieciešama. Paredzēts, ka atbalsts būs pieejams visām nozarēm, izņemot kredītiestādes un finanšu iestādes. Garantijas segs līdz 90% no aizdevuma vai nomas pamatsummas, bet zaudējumus proporcionāli segs kredītiestādes un valsts. Šā pasākuma aplēstais budžets ir 22,5 miljoni eiro. Savukārt subsidētos aizdevumus piešķirs tieši “Altum”. Šā pasākuma budžets ir 159 miljoni eiro.
Gan maksimālā aizdevuma vai nomas summa, ko sedz valsts garantija, gan maksimālā subsidētā aizdevuma summa vienam saņēmējam būs vai nu 15% no tā vidējā kopējā gada apgrozījuma pēdējos trijos slēgtajos pārskata periodos, vai arī 50% no enerģijas izmaksām, kas radušās 12 mēnešu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas.
Izņēmuma kārtā, ja saņēmēji ir tādi jaunuzņēmumi vai uzņēmumi ar nelielu apgrozījumu vai bez tā 2019. un 2020. gadā, kurus smagi skārusi pašreizējā krīze, aizdevuma vai nomas summu var palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības 12 mēnešus MVU gadījumā un sešus mēnešus lieliem uzņēmumiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, teic, ka Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu joprojām negatīvi ietekmē ES ekonomiku un uzņēmumus dažādās nozarēs. “Šie abi pasākumi ļaus Latvijai mazināt likviditātes trūkumu, ar ko saskaras gan MVU, gan lielie uzņēmumi pašreizējās ģeopolitiskās krīzes un ar to saistīto sankciju dēļ.
Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus. Vienlaikus mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka valsts atbalsta pasākumus var ieviest savlaicīgi, koordinēti un efektīvi, vienlaikus aizsargājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.”
Par būtisku šo EK lēmumu nosauc arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris, jo tas nodrošinās to, ka līdz gada beigām uzņēmumi turpinās saņemt īstermiņa eksporta garantijas. “Ņemot vērā, ka eksports ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem, īstermiņa eksporta garantiju programmas pagarināšanas apstiprinājums ir uzņēmēju gaidītas ziņas, īpaši laikā, kad situācija tirgos ir mainīga un līdz galam neparedzama.”
Lielpēteris gan sacīja, ka šobrīd LTRK saņēmusi ziņas tikai par īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas pagarinājumu, taču saskaņojumi “Altum” programmām aizdevumu un garantiju izsniegšanai uzņēmumiem, kuru darbību būtiski ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas, vēl ir gaidāmi.
“Tieši pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas kontekstā abas vēl apstiprinājumu neguvušās programmas ir uzņēmēju īpaši gaidītas. Ekonomikas ministrija ziņojusi, ka saskaņojums gaidāms tuvākajā laikā.”
LRTK valdes loceklis “Latvijas Avīzei” arī piebilda, ka LTRK biedri jau šobrīd diskutē par iespējamiem atbalsta programmu paplašinājumiem, taču vienlaikus konkrētus priekšlikumus izteiks, kad programmas būs novērtētas darbībā. “Liela daļa uzņēmēju izaicinājumu šā gada apkures sezonā saistīsies ar energoresursu cenām, tamdēļ būtiskas ir ne tikai “Altum” administrētās programmas, bet arī Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas energoefektivitātes veicināšanai, kā arī citi pasākumi, tostarp iespēja pagarināt nodokļu nomaksas termiņus u. tml.”
