Jaunpienācējs Latvijas laukos – violetais kartupelis. Viss par šķirnēm, audzēšanu un ražu 0
Autors: Aivars Pogulis, Mg. agr., Mg. oec., agronoms konsultants
Popularitāti violetie kartupeļi ieguvuši 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā. Kartupeļi ar zilu mīkstumu ir īpaši vērtīgi, jo satur antociānus, krāsvielas, kas sastopamas arī mellenēs, kazenēs, tumšajās vīnogās, baklažānos, bazilikā un citos augos. Pētnieki norāda, ka violetie kartupeļi ir efektīvs veids, kā samazināt risku saslimt ar sirds slimībām un insultu cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Violeto kartupeļu audzēšanas areāls
Kartupeļi ar krāsainu mīkstumu atrasti Peru apmēram pirms 10 000 gadiem Andu kalnu apvidū, bet to kultivēšanas vēsture ir turpat 8000 gadu sena. Ziņas par audzēšanas pirmsākumiem ir no Peru, Bolīvijas un Ekvadoras. Mūsdienās šos kartupeļus audzē faktiski visos kartupeļu audzēšanas reģionos Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Eiropā – Lielbritānijā, Skandināvijā, Krievijā un citur. Zilo kartupeļu šķirnes izveidotas ASV vai Lielbritānijā (Skotijā) 19. gadsimta nogalē.
Latvijā kartupeļu bumbuļi ar zilu, violetu vai pat sarkanu mīkstumu vēl arvien ir retums un pagaidām atrodami vien dažu kolekcionāru dārzos. To kultivēšanai un selekcijai uzmanība ir pievērsta arī Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā.
Violeto kartupeļu produktivitāte
Violeto kartupeļu bumbuļiem ir samērā bieza tumši violeta miza, kas dažkārt nokrāsojas gandrīz melna. Mīkstums arī ir violets ar dažādām toņkārtām. Bumbuļi iegareni un vidēji sasniedz līdz 10 cm garumu ar vidējo masu līdz 70 g. Bumbuļi savu raksturīgo krāsu saglabā pēc termiskās apstrādes, turklāt tā ir intensīvāka, ja kartupeļu bumbuļus termiski apstrādā ar visu mizu.
Daudzās publikācijās norādīts, ka violetie kartupeļi dod mazas ražas ar samērā sīkiem bumbuļiem. Tomēr bumbuļu un ražas lielums ir atkarīgs no kartupeļu augšanas ilguma attiecīgā gada agroklimatiskajos apstākļos, kā arī lietotās agrotehnikas.
Violeto kartupeļu šķirnēm raksturīgs garš augšanas periods. Lai gan violetie kartupeļi ir sausumizturīgi, tomēr būtiski lielāka raža neveidojas arī gados ar pietiekamu mitruma nodrošinājumu.
Violetie kartupeļi veselībai un uzturam
Domājot par veselību, ir vērts ēdienkartē ieviest violetos kartupeļus. Ārstnieciskās un citas derīgās īpašības nosaka bumbuļos esošie minerāļi, vitamīni, antociāni, karotinoīdi un fenolskābes. Tupeņi ar krāsainu mīkstumu satur veselībai nozīmīgas vielas ar augstu antioksidatīvo aktivitāti.
Tautas medicīnā lieto arteriālā spiediena samazināšanai un insulta riska novēršanas profilaksei. Pierādīts, ka violeto kartupeļu ikdienas patēriņš sekmē arī redzes uzlabošanos, nostiprinās asinsvadu sieniņas un iespējams mazināt aterosklerozes risku.
Krāsainos kartupeļus var cept, sautēt, vārīt. Krāsaino kartupeļu sagatavošana mikroviļņu krāsnī un to izmantošana kopā ar mizu ir viens no labākajiem veidiem, kā maksimāli uzņemt antioksidantus un augu pigmentus. Pēc šādas termiskās apstrādes mīkstums saglabā krāsu un līdz ar to arī visus labumus, ko tā spēj dot.
Tie sader kopā ar cūkgaļu, mājputnu gaļu, dažādiem pikantiem garšaugiem, ķiplokiem, artišokiem, sieru, dārzeņiem, piemēram, kukurūzu, pupiņām, un, protams, arī dažādiem salātiem piedevās. Violeto kartupeļu bumbuļi ir ar vidēji cietu tekstūru, kas padara tos universālus un piemērotus lielākajai daļai recepšu, kur lieto kartupeļus.
Tomēr ne visiem cilvēkiem violetie kartupeļi var palīdzēt veselības nostiprināšanā. Ir norādes par to, ka tos nevajadzētu lietot gadījumos, kad ir hipotonijas (pazemināts asinsvadu un muskuļu tonuss, kā dēļ arteriālais asinsspiediens ir zemāks par fizioloģisko normu – 100/60 mm Hg; par hipotoniju dēvē arteriālo hipotensiju – pazeminātu arteriālo asinsspiedienu) radītās problēmas vai tiek novērotas alerģiskas reakcijas.
Violeto kartupeļu šķirņu salīdzinājums
Izmēģinājums iekārtots z/s Pilsumi Alojas pagasta Alojas novadā no 2011. līdz 2016. gadam, tajā salīdzināja arī violeto kartupeļu šķirnes. Izmēģinājumu laukos augsne visos trijos gados bija velēnu podzolaugsne (PVv), smilšmāls. Vagas platums kartupeļu stādījumā 65 cm. Sēklas bumbuļu masa 40–60 g, stādīšanas attālums 28–32 cm.
Salīdzinājumā audzēja šādas violeto kartupeļu šķirnes: ‘Blue Congo’, ‘Fioļetovij’ un ‘Sireņ’. Kartupeļus šķirņu salīdzinājumā attiecīgajos gados iestādīja maija II dekādes pirmajā pusē.
Kartupeļu stādījumā veģetācijas laikā nelietoja ne herbicīdus, ne fungicīdus, ne insekticīdus. Mēslojums: azofoska 16-16-16 (deva 250 kg/ha lokāli reizē ar stādīšanu). Kartupeļu lapgrauža (Leptinotarsa decemlineata) vaboles tika nolasītas ar rokām, ja attiecīgajā gadā tas bija nepieciešams. Nezāles ierobežoja ar trīsreizēju stādījuma vagošanu. Iegūtie rezultāti apkopoti tabulā.
Iegūtā praktiskā pieredze rāda, ka salīdzinājumā ar citu veidu (mizas un mīkstuma krāsas) kartupeļiem violetie prasa ievērojami lielāku rūpību un vērību ne tikai audzēšanas agrotehnikas niansēs, bet arī vākšanas un vēlāk arī glabāšanas laikā. Visu violeto šķirņu bumbuļi novākšanas laikā tumšās krāsas dēļ augsnē (gan mitrā, gan apžuvušā) ir grūti ieraugāmi, un, vācot ar rokām, izmantojot traktorvilkmes kartupeļu racējus, jārēķinās, ka būs lielāki ražas zudumi. Violeto kartupeļu šķirnes ir mazāk ražīgas. Z/s Pilsumi violeto kartupeļu šķirņu raža bija par 20–41% mazāka par vidējo ražu šķirņu salīdzinājumā (sk. tab.), tomēr šķirņu salīdzinājumā atsevišķos gados bija arī šķirnes ar citu bumbuļu krāsu, kuru ražība bija mazāka pat par violetajiem kartupeļiem.
Violetie kartupeļi pavasarī jāstāda agri, lai pagūtu izaugt laba bumbuļu raža, jo ir nepieciešams samērā garš bumbuļu augšanas un nobriešanas periods, un, ja nelieto fungicīdus lakstu puves ierobežošanai, cieš ne tikai bumbuļu raža, bet arī to kulinārijas kvalitāte, piemēram, tie ir mazāk miltaini.
Šķirņu raksturojums
Šķirņu raksturojums apkopots pēc Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra zinātnieces Ilzes Skrabules un kartupeļu šķirņu salīdzināšanas kompānijas SIA Ruģēni vērtējumiem, kā arī z/s Pilsumi novērojumiem.
‘Blue Congo’. Vidēji vēla līdz vēla šķirne. Bumbuļi gareni, miza gluda, mizas krāsa violeti melna, mīkstuma krāsa zili violeta. Ziedi spilgti zili, kas pievērš uzmanību. Latvijas apstākļos iespējama, tomēr šķirnei ir nepieciešama garāka un siltāka vasara. Šķirnei nav augsta raža. Z/s Pilsumi šķirņu salīdzinājumā bumbuļu raža bija no 5 līdz 22,5 t/ha (vidēji 6 gadu laikā 15,8 t/ha). Raža neizlīdzināta. Cerā vidēji līdz septiņiem dažāda izmēra bumbuļiem. Laksti nav izturīgi pret lakstu puvi. Saimniecībās, kur nelieto lakstu puves ierobežojošos līdzekļus, pavasarī jācenšas šķirni stādīt agri, lai bumbuļi pagūtu izaugt pietiekami lieli, jo vēlos stādījumos izaugušie bumbuļi būs ļoti sīki un novākšanas laikā radīs vilšanos.
Arī bumbuļi nav izturīgi pret puvi. Pēc ražas norakšanas un apžāvēšanas, pārlasīšanas un šķirošanas laikā atlasītie šķietami veselie bumbuļi glabāšanas laikā ziemā turpina bojāties, tādēļ ir nepieciešama regulāra glabāšanas kontrole un, iespējams, jāveic atkārtota pārlasīšana. Z/s Pilsumi 2016. gadā kartupeļu novākšanas laikā, pēc trīs nedēļu apžāvēšanas un pārlasīšanas un pirms novietošanas glabāšanai puvušo bumbuļu īpatsvars no izaugušās kopražas pēc masas bija 35%. Universāla pārtikas kartupeļu šķirne, jo var pagatavot dažādi: vārīt, cept vai gatavot biezeni. Vārīti bumbuļi ir daļēji miltaini (atdalās bumbuļa ārējais, miltainākais slānis), un mīkstumam ir maiga struktūra ar izteiktu kartupeļu smaržu. Pēc vārīšanas nomizotie bumbuļi zaudē zili violeto krāsu, kļūst pelēcīgi zilgani. Piemēroti cepšanai ar sviestu vai olīveļļu, tiem ir sausa tekstūra, un tie gatavošanas laikā labi notur savu formu. Vāra vai tvaicē, lai pagatavotu kartupeļu salātus. Šķirne piemērota kartupeļu biezenim, kam ir izteikta kartupeļu garša.
‘Fioļetovij’. Bumbuļi gareni, miza gluda, zili melna, mīkstums violets. Augs, ziedi un bumbuļi pēc izskata daudz neatšķiras no šķirnes ‘Blue Congo’, taču ir mazāk ieņēmīga pret lakstu puvi. Cerā vidēji līdz vienpadsmit dažāda izmēra bumbuļiem. Z/s Pilsumi šķirņu salīdzinājumā bumbuļu raža bija no 14 līdz 23,8 t/ha (vidēji divu gadu laikā 22,2 t/ha).
‘Salad Blue’. Šķirne izveidota Lielbritānijā jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Vidēji vēla šķirne. Bumbuļi apaļīgi (vistas olas lielumā), ar vidēji dziļām acīm. Mīkstums vidēji miltains, nav tik spilgts kā šķirnei ‘Blue Congo’, neizceļas ar izcilām garšas īpašībām. Raža samērā izlīdzināta. Cerā vidēji līdz desmit bumbuļiem.
Arī šī škirne, tāpat kā iepriekšējā, nav izturīga pret slimībām. Kartupeļi noder pasniegšanai sausā veidā un salātiem. Ja vāra nomizotus, kartupeļi kļūst neglīti pelēki. Lai nezaudētu zilo krāsu, ieteicams vārīt ar mizu un mizot, kad atdzisuši. Šķirņu salīdzināšanas kompānijā SIA Ruģēni 2014. gadā no visām 56 salīdzinātajām šķirnēm ‘Salad Blue’ bija viszemākā produktivitāte – 15,6 t/ha – no salīdzinājumā iegūtās vidējās ražas (33,3 t/ha) tā atpalika par 17,7 t/ha jeb 53%.
‘Sireņ’ – bumbuļi gareni, miza gluda, zili melna, mīkstums violets. Augs, ziedi un bumbuļi pēc izskata, produktivitātes un slimību ieņēmības daudz neatšķiras no šķirnes ‘Blue Congo’. Cerā vidēji ir līdz astoņiem dažāda izmēra bumbuļiem. Z/s Pilsumi šķirņu salīdzinājumā bumbuļu raža bija no 17,7 līdz 22,5 t/ha (vidēji divu gadu laikā 19,6 t/ha).
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
