Jaunpienācēji jūtas labi 0
Jau rīt ikviens aicināts iegriezties Centrāltirgū, kur no pulksten 11 sāksies svētku gaidīšana. Sakņu paviljonā muzicēs “Vecpilsētas dziedātāji”, ģitārists Rihards Lībietis un Gints Smukais, kā arī jauniešu centra gospeļkoris.
Ziemassvētku gaidīšana arī Centrāltirgū
No pulksten 12 līdz 15 varēs satikt Ziemassvētku vecīti un piedalīties rūķu radošajās darbnīcās. Savukārt Gaļas paviljonā muzicēs saksofonists Vadims Burlakovs. Tikmēr Nēģu laukumā pie eglītes ikviens ar karstu tēju varēs sasildīties pie ugunskura, klausoties Ziemassvētku mūziku vai iemūžinot sevi pie jautrās rūķu foto sienas.
20., 21., 22. un 23. decembrī Ziemassvētku tirdziņš darbosies kā Centrāltirgū, tā Vidzemes tirgū.
Centrāltirgus mazās kafejnīciņas, kas atrodas teju visos paviljonos, ar pusdienām vai kafijas tasi ierasti nodrošina tirgotājus un tirgus darbiniekus. Lielākajai daļai pircēju tās īpašu vēlmi iegriezties neraisa, jo šķiet, ka, piemēram, labu kafiju tajā baudīt nav iespējams. Un te nu šāda uzskata paudēji pamatīgi maldās. Gaļas paviljonā jau pusgadu baudāma tiešām izcilas garšas kafija, kas top no zaļām, uz vietas grauzdētām un samaltām kafijas pupiņām. “Līdz šim es pat nebiju redzējis zaļās kafijas pupiņas,” atzīst uzņēmuma “Aliri” darbinieks Fjodors Srebnijs. Šobrīd uzņēmums piedāvā četru šķirņu “Arabica” kafiju, kas atvesta no Kostarikas, Kolumbijas, Dominikānas un Indijas. Uzsākot darbu ar kafijas grauzdēšanu, piedāvāta arī “Robusta” šķirnes kafija no Brazīlijas. “Skaidrāk sakot, šī šķirne aug līdzenumā, ļaujot iegūt vairākas ražas gada laikā. Tā nav tik vērtīga kā “Arabica”, tomēr tajā ir vislielākais kofeīna saturs, tādēļ jebkurš kafijas ražotājs kafijas maisījumos kaut nedaudz pievieno arī “Robusta”,” skaidro F. Srebnijs. Izrādās, ka Fjodoram pašam vislabāk garšo kafija no Kenijas, ko gan šeit nepiedāvā. “No tām, ko varat dzert pie mums, man vislabāk garšo Indijas kafija, jo tai ir lielisks aromāts un arī vizuāli pupiņas ir tādas kā glītākas”, atklāj viņš. Gaļas paviljona apmeklētāji iespēju baudīt viņu klātbūtnē grauzdētu un samaltu kafiju jau ir pamanījuši un novērtējuši, atzīst uzņēmuma pārstāvis.
Sava klientūra jau divās nedēļās
Netālu no gardi kūpošās kafijas atrodama vēl kāda jauna un ne mazāk aromātiska vieta – garšvielu stends. Šķiet, kas gan tur īpašs, garšvielas tirgū ir teju ik uz soļa. Tomēr šeit pievelk patīkamais to noformējums, bet galvenais – izteikti draudzīgas cenas. “Esam vietējais ražotājs, kas no pašu ievestām un uz vietas pirktām izejvielām gatavo visdažādākās garšvielas un piedevas ēdieniem bez glutamāta un E vielām, kā arī minimāli pievienojot sāli,” stāsta uzņēmuma “Delicato” pārstāvis Oļegs Babičs. Viņš uzsver – bez sāls ir visas garšvielas, izņemot tās, kas sagatavotas kādam ēdienam, piemēram, šašlikam. “Uz diviem kilogramiem šašlika pievieno šo mazo garšvielu kārbiņu un vairāk nekas nav nepieciešams,” uzsver O. Babičs. Lai gan stends strādā pavisam īsu brīdi un šī ir pirmā uzņēmuma tirdzniecības vieta, klienti nāk ne vien atkārtoti, bet aiz rokas vedot līdzi arī savus draugus un paziņas. Lielu interesi par šeit nopērkamo izrādot arī ārvalstu viesi.
Kooperācijas izdevīgā puse
Absolūti atšķirīgi un tādēļ uzreiz pamanāmi Sakņu paviljonā ir divu novadu – Madonas un Beverīnas – kooperatīvu apsaimniekotie stendi.
“Cilvēki vēlas pirkt Latvijas laukos tapušu produkciju,” uzsver Beverīnas novada stendā saimniekojošā pārdevēja Ruta Lāma. Piedāvājums ir tiešām iespaidīgs – filcēti rokdarbi, adītas zeķes, rokām veidotas lelles un apsveikuma kartītes, mājās žāvēti āboli, pašu audzētas pupiņas, ķirbji un lauku vistu dētas olas. Tā varētu turpināt vēl ilgi. Vai to visu arī pērk? “Viss, ko šeit redzat, tapis Trikātas pagastā. Cilvēki strādā, cep maizīti, rok kartupeļus, ada viskautko un cep arī piparkūkas. Tīri tā neko sokas ar adījumu tirgošanu. Tos īpaši iecienījuši ārzemnieki, neraugoties uz to, ka cena nav maza,” stāsta pārdevēja. Pircēji novērtējuši to, ka šeit viņus nemāna un prece tiešām ir no laukiem. “Varbūt tas ābolītis mums nav tik glīts, bet tas ir mūsu. Varbūt tā omīte kaut ko ne tā izdarījusi un ābols ir pārgrauzdēts, bet tas ir mūsu, vietējais,” tā R. Lāma. Ja kāda produkta stendā nav, bet pircējs to prasa, kooperatīvs meklē, kas to varētu piedāvāt, lai attīstība neapstātos.
“Cilvēki mūs jau ir pamanījuši un mums ir savi pastāvīgie klienti, kuru kļūst aizvien vairāk,” smaidot stāsta Madonas novada stenda pārdevēja Valda Cukura. Sieri, krējums, mājas vīni, dažnedažādi saldumi nebūt nav viss, ko madonieši gatavi piedāvāt rīdzinieku galdam. “Zinu, ka atkal tiks piedāvāta produkciju no kazām, bet tas vēl ir procesā”, atklāj pārdevēja. Uz Ziemassvētkiem Madonas stendā varēs atrast skābus un jau štovētus kāpostus, piparkūkas, gardus svētku cepumiņus, tējas. “Ideja par novada pārstāvēšanu šādā kooperatīva stendā ir ļoti laba. Domāju, ka būtu interesanti, ja Centrāltirgū varētu atrast preces un produktus no visiem Latvijas novadiem,” prāto Valda Cukura.
Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”
