Jauno Rīgas teātri sola pabeigt līdz gada beigām 7
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ieilgušais Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas noslēgums pārcelts uz šā gada beigām. Termiņa pagarināšana kopējās būvniecības izmaksas nepalielinās, sola teātra ēkas būvnieki. Tikmēr teātris būs spiests mainīt šīs un nākamās sezonas repertuāra plānus.
Iepriekš JRT vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukciju bija iecerēts pabeigt 11. martā, kā to paredzēja līgums starp pasūtītāju, Valsts nekustamiem īpašumiem (VNĪ) un būvnieku, pilnsabiedrību “SBSC”, bet šobrīd būvnieki iezīmējuši jaunu datumu – darbus varēs beigt vien gada oktobra beigās.
Pēc būvnieku paustā – procesu paildzinājuši pandēmijas un kara radītie šķēršļi – darbaspēka trūkums, materiālu sadārdzinājums un piegādes ķēžu traucējumi, tāpat arī būvnieki min birokrātiskus šķēršļus un to rezultātā radušos apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kas gan šobrīd esot atrisināts. “Kādu laiku būvei nebija naudas, un tas viss lēnām apstājās – valsts birokrātiskā sistēma nevar mainīt līgumus, lai paātrinātu darbus, bet priecīgā ziņa ir tā, ka ir cerība, ka viss tomēr notiks,” “Latvijas Avīzei” pauda JRT rekonstrukcijas projekta arhitekte Zaiga Gaile.
“Šobrīd ir pabeigti aptuveni 80 procenti būvdarbu,” teica būvnieku, pilnsabiedrības “SBSC” valdes loceklis Juris Pētersons. Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tā īstās aprises, tostarp lielo Smiļģa zāli ar balkonu, paredzētu 500 sēdvietām. Kopējais skatītāju vietu skaits teātra ēkā palielināsies no 400 līdz 840. Šobrīd jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde. “Ir pabeigtas pamata konstrukcijas, inženiertīklu izbūve – daudzi no darbiem ir ārēji neredzami –, šī māja ir ar ļoti, ļoti sarežģītām tehniskajām komunikācijām, tādām kā vēdināšana, dzesēšana, ugunsaizsardzības sistēmas. Pašlaik atlikuši iekšējās apdares un iekārtošanas darbi,” skaidro J. Pētersons.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics gan norāda, ka vienošanās par būvdarbu beigu termiņu dokumentāli vēl neesot panākta. “Šobrīd būvnieks ir paudis, ka teātri ir iespējams pabeigt līdz šā gada oktobra beigām. Esam uzdevuši būvniekam jautājumu, kādā veidā tas spēs piesaistīt un mobilizēt darbiniekus, kuru acīmredzami šobrīd būvobjektā nav pietiekami, tāpat jautājumu par to, no kurienes būvnieks spēs piesaistīt finanšu resursus. Patlaban mums notiek aktīvas sarunas ar būvnieku, ir ieskicēti noteikti pozitīvi scenāriji risinājumam ar konkrētiem priekšlikumiem no būvnieka un no mūsu puses. Ceru, ka nonāksim pie konkrētas vienošanās, kas tiks parakstīta mēneša laikā.”
Reaģējot uz ieilgušajiem būvdarbiem, JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis un teātra trupa janvārī pieteica streiku, atsakoties iestudēt un izrādīt teātrī gaidāmos jauniestudējumus, ko bija paredzēts veidot un izrādīt jau šajā pavasarī ēkā Lāčplēša ielā. Kā “Latvijas Avīzei” norādīja JRT direktore Gundega Palma, streiks gan esot tikai simbolisks. “Faktiska streika un arī tā pieteikuma nav – mēs strādājam. Tā ir vairāk teātra emocionāla nostāja, ka Miera ielas mazajās zālēs nevaram parādīt to, kas bija iecerēts Lāčplēša ielā. Ir nojukuši ne tikai mūsu pavasara, bet arī rudens plāni, jau atkal turpinām pārplānošanu.”
“Lai mēs varētu iziet no šīs situācijas, ir tikai viena iespēja – vienošanās starp Valsts nekustamajiem īpašumiem un būvnieku. Manuprāt, šī vienošanās ir jāpanāk tuvāko nedēļu laikā un teātrim šajā gadā ir jāatgriežas šajā ēkā. Tas nav tikai teātra jautājums, šo kultūrtelpu gaida visa Latvijas sabiedrība,” tā vakar, klātienē novērtējot JRT būvdarbus, pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
JRT vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas būvprojekta izstrāde tika sākta 2018. gadā, bet būvniecība – 2020. gadā. Pašlaik par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro. Papildu finansējums, pagarinot būvniecības procesu līdz gada beigām, nebūšot nepieciešams, tā “Latvijas Avīzei” apliecina J. Pētersons, norādot: “Iepriekš būvniecībai prasītā avansa jautājums ir atrisinājies, avanss nav nepieciešams, palikuši tikai daži sīkumi, par ko mums jāvienojas ar VNĪ. Šobrīd koncentrējamies uz darbu pabeigšanu. Esmu optimisma pilns.”
