Jauno profesionāļu pirmais “cepiens” 0
“Mani vienmēr saistījusi kulinārija, taču nostrādāja stereotips, ka ar pavāra profesiju tālu nevar tikt, tāpēc vispirms mācījos parastajā vidusskolā, tomēr pēc tam sekoju savai mīlestībai uz ēdienu: sāku strādāt restorānā un mācīties pavārmākslu,” saka topošā pavāre Laura Anča – viena no jauno profesionāļu konkursa “SkillsLatvia” uzvarētājām.
Laura mācās Restorānu servisa skolā, kur pavārmāksla jāapgūst tikai gadu, taču pārspēja tos, kuri pavāra amatā skolojušies jau ilgāku laiku četrgadīgajās profesionālajās skolās. Iespējams, uzvaru palīdzēja kaldināt meitenes samērā lielā pieredze kulinārijā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas viņa strādāja veģetārajā restorānā un kafejnīcā: sākumā par viesmīli, bet vēlāk arī virtuvē. Laura ilgāku laiku arī ceļoja – bija Kambodžā, Taizemē, kur arī smēlās idejas ēdiena gatavošanā.
Šogad Laura iegūs pavāra diplomu, šobrīd rit kvalifikācijas prakse.
Kulināre stāsta, ka dalība konkursā bijusi gana stresaina. Jau pirms konkursa jaunie pavāri zinājuši, kas un no kādiem produktiem būs jāgatavo, taču katrā maltītē viens produkts bijis melnajā kastē, tātad pārsteigums. Tas nozīmē, ka konkursā nevarēja gatavot tādus pašus ēdienus kā treniņos, nācies improvizēt.
Laura stāsta, ka nav bijis viegli arī strādāt publiskā vidē – teju visu laiku aiz muguras stāvējis vērtētājs un konkursā nozīme bijusi ne tikai tam, kā pagatavotais ēdiens garšo, bet arī tas, kā tas tiek gatavots, piemēram, kāda ir kārtība pavāra darba vietā. Tāpat dažus ēdienus, piemēram, kūciņas, nācies gatavot divreiz, jo pie katras plīts jāpierod un pirmais “cepiens” bijis eksperiments, lai saprastu, kā plīts strādā.
Nākas palauzīt galvu
Līga Vētra, kura mācās par interjera dizaineri Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, uzvarēja krāsotāju konkurencē. Atceroties konkursā piedzīvoto, viņa saka: “Tagad, kad viss jau aiz muguras, liekas, ka bija viegli. Tomēr, kad bija jāsacenšas, man šķita, ka man iet tik grūti, konkurence tik spēcīga, ka nav iespējams uzvarēt.” Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija nokrāsot rāmi tā, lai nenokrāsojas siena tam apkārt, neizmantojot aizsarglīmlenti un citus palīglīdzekļus. Nācies arī līmēt tapetes. Līga to konkursā darījusi tikai trešoreiz mūžā.
Vaicāta, kāpēc pēc 9. klases nolēmusi doties uz profesionālo skolu, Līga atbild: “Man patīk tas, ka pēc tam, kad būšu absolvējusi šo skolu, man jau būs profesija, kas ir visas dzīves pamats. Jā, nav viegli apgūt vienlaikus gan vidējo izglītību, gan profesiju, tomēr viss ir paveicams.”
Liepājas Valsts tehnikuma audzēknis Rihards Šnipke, kurš ieguva 3. vietu elektrisko instalāciju tehniķu konkurencē, arī saka: profesionālā skola dod vairāk nekā parastā vidusskola. Turklāt apgūstamie amati nebūt nav vienkārši, bet gan tādi, kur arī galvu nākas palauzīt. Piemēram, montējot vadus elektrības skapjos, dažkārt jāprāto tāpat, kā risinot krustvārdu mīklas.
Nauda ir četriem gadiem
Konkurss “SkillsLatvia” noritēja pagājušās nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu hallē. Šādā formātā tas norisinājās pirmo reizi. Iepriekš mācību izstādes “Skola” ietvaros norisinājās konkurss “Jaunais profesionālis”, taču tagadējā konkursa organizētāja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās uzsver, ka tagad konkurss ir plašāks un starptautiskiem standartiem atbilstošāks. Atbilstība starptautiskajiem standartiem ir ļoti būtiska, jo Latvijas konkursa uzvarētājiem būs iespēja piedalīties starptautiskajās jauno profesionāļu sacensībās “Euroskills” un “Worldskills”. Jāsaka gan, ka iepriekšējos gados ne visi uzvarētāji tika uz starptautiskajiem konkursiem. Tas, kuru profesiju profesionāļiem būs iespēja parādīt sevi starptautiski, atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no tā, cik lielā mērā attiecīgā nozare gatava palīdzēt konkursantiem sagatavošanās posmā.
Latvijas konkursā piedalījās 96 dalībnieki no 30 Latvijas profesionālajām izglītības iestādēm. Visi dalībnieki jau iepriekš bija uzvarējuši skolas līmeņa konkursos, kā arī pusfinālā. Viņi apliecināja savas prasmes 16 dažādās profesijās. Salīdzinoši īsā laikā – trīs dienās – konkursantiem bija jāpilda dažādi sarežģīti uzdevumi. Piemēram, flīzētājiem bija jāizflīzē teju mākslas darbs – jāmāk griezt un kombinēt flīzes tā, lai izveidotos Mārtiņa zīme. Tikmēr mobilās robotikas tehniķiem bija jāieprogrammē robots tā, lai viņš, piemēram, prastu telpā atrast sarkanu glāzīti.
Līdztekus sacensībām Ķīpsalā notika profesiju parāde, profesionālās skolas piedāvāja dažādas radošas darbnīcas, tādējādi iepazīstinot ar apgūstamajām profesijām. Tas nozīmē, ka “SkillsLatvia” vērts apmeklēt arī skolēniem, lai gūtu plašāku ieskatu profesionālās izglītības iespējās.
Iepriekš konkursa “Jaunais profesionālis” rīkošana tika pārtraukta naudas trūkuma dēļ. Tagad finansējums profesionāļu konkursam rasts Eiropas struktūrfondos – projektā, kas paredzēts karjeras izglītības atbalstam. Kopumā projekts ir 23 miljonus vērts, taču “Skills” konkursa rīkošanai un uzvarētāju dalībai starptautiskajos konkursos ir atvēlēti 800 000 eiro, kas izmantojami konkursu organizēšanai četrus gadus. Joprojām gan atbalstu sniedz arī dažādu nozaru uzņēmumi.
Kā sadalītas medaļas
Kopumā pie medaļām tika 53 jaunieši. Visvairāk godalgoto vietu – deviņas – ieguva Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi.
Ar astoņām godalgotām vietām seko Liepājas Valsts tehnikums, bet trešajā godpilnajā vietā skolu konkurencē tika Priekuļu tehnikums, kura audzēkņi ieguva četras medaļas.
