Stereotipi: vecs, tātad – slims vai dumjš 6
Senioru izredzes darba tirgū vēl aizvien ietekmē arī sabiedrībā, īpaši darba devēju vidū, iesakņojušies priekšstati par šo vecuma grupu. Pastāv uzskats, ka gados vecākie darba ņēmēji samazina jauniešu iespējas atrast darbu. Tāpat darba devēju acīs pirmspensijas vecuma cilvēki asociējas ar veselības problēmām, darba kavēšanu, zemāku produktivitāti, nespēju pielāgoties izmaiņām, nevēlēšanos apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Tādēļ viens no aktīvās novecošanas stratēģijas uzdevumiem būs cīņa ar darba devēju aizspriedumiem un stereotipiem. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde, kura iepazinusies ar labās prakses piemēriem, kā ar “jaunības kultu” cīnās Austrijā, atzīst – ne tikai Latvijā darba devējiem ir priekšstats, ka gados vecs pretendents uz darba vietu noteikti ir slims un ne tik apķērīgs kā tikko no skolas sola nācis jaunietis.
Taču realitāte liecina pavisam ko citu. Saskaņā ar jaunākā pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā” datiem, gados vecākie darbinieki vairāk laika velta savu tiešo darba pienākumu veikšanai, retāk konfliktē ar vadītājiem, citiem darbiniekiem un klientiem, neslimo biežāk kā gados jaunie kolēģi, toties retāk strādā virsstundas. To var arī saprast, jo šīs liekās darba stundas senioriem daudz biežāk netiek kompensētas, tas ir, darba devējs tās neapmaksā dubultā apmērā vai piešķirot papildu brīvdienas, kā tas paredzēts likumā.
“Darbinieks gados ir uzņēmumam daudz lojālāks, jo novērtē stabilitāti un sociālās garantijas. Varbūt reizēm prasmes ir novecojušas, taču darba devējam taču ir iespēja piedāvāt apmācību, kas atbilst uzņēmuma specifikai. Šobrīd NVA piedāvā vecāka gadagājuma bezdarbniekiem apmācību pie darba devēja, piešķirot darba samaksas subsīdijas,” stāsta Daina Fromholde.
Aktīvās novecošanās stratēģija tiks īstenota ar ESF programmas “Izaugsme un nodarbinātība” starpniecību, pirmajos sešos gados tam paredzot 10 miljonus eiro lielu finansējumu.
