Jauno pietrūks, strādās vecie jeb kā dzēst stereotipu “vecs un dumjš” 6
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Veselības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un virkni citu sociālo partneru izstrādājusi aktīvās novecošanās stratēģiju ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā, kas jau izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Tās galvenais mērķis – panākt, ka darba tirgū atgriežas un tur ilgāk paliek pirmspensijas vecuma cilvēki, jo prognozes liecina – ne tik tālā nākotnē arī 64 gadus sasniegušie būs nozīmīgs darbaspēka resurss. Jau patlaban vairāk nekā 40% mūsu valsts iedzīvotāju nosvinējuši savu 50. dzimšanas dienu, bet, ņemot vērā salīdzinoši zemo dzimstību un gados jauno cilvēku izbraukšanu uz ārzemēm, līdz 2030. gadam šajā vecuma grupā būs 47% – gandrīz puse.
Ar augstāku nolietojuma pakāpi
“Stratēģija vērsta uz iedzīvotāju darba mūža pagarināšanu, un tās mērķa grupa ir cilvēki vecumā no 50 gadiem līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai,” stāsta LM Darba tirgus departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa. Kā liecina statistika, jau pašlaik nodarbinātības līmenis gados vecāku iedzīvotāju (50 – 64 gadi) vidū ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). 2015. gada 3. ceturksnī Latvijā šajā vecumā algotu darbu strādāja 65,6%, ES – vidēji 62,2%.
Viens no stratēģijas mērķiem ir pēc iespējas ilgāk noturēt cilvēkus darba tirgū, jo, zaudējot darbu pirmspensijas vecumā, to atrast ir ļoti grūti. Otrs – darba ierindā atkal nostādīt tos gados vecākos cilvēkus, kas kļuvuši par bezdarbniekiem. Latvijā bezdarba līmenis vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem ir ap 9,6% (ES – vidēji 6,7%). Diemžēl 40% no tiem ir ilgstoši bezdarbnieki.
Taču ne jau visu Latvijas gados vecāko iedzīvotāju spēkos ir dot savu pienesumu Latvijas ekonomikai līdz 65 gadiem – tāds pensionēšanās vecums būs 2025. gadā, un ilgāk. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet gan tādēļ, ka salīdzinājumā ar citiem ES senioriem pie mums ir grūtāk saglabāt labu veselību un paaugstināt savas profesionālās prasmes un iemaņas. Kad Eiropas Sociālās labklājības politikas un pētījumu centrs izstrādāja aktīvās novecošanās indeksu, lai novērtētu senioru (no 55 gadiem) neizmantoto potenciālu, 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojās 19. vietā. Latvijā senioriem ir vissliktākā veselības aprūpes un zobārstniecības pakalpojumu pieejamība visā ES, kā arī viens no zemākajiem rādītājiem mūžizglītības jomā, kas būtiski samazina iespēju pirmspensijas vecumā atrast jaunu darba vietu.
Lai uzlabotu šo situāciju, aktīvās novecošanas stratēģija paredz informatīvo kampaņu darba devēju izpratnes veicināšanai par novecošanās tendencēm. Arī gados vecāko nodarbināto cilvēku spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšanu, iesaistot arodslimību un ģimenes ārstus, gan darba vides pielāgošanu šādu darbinieku vajadzībām, veicot brīvprātīgus auditus uzņēmumos, gan bezdarbnieku apmācību un pašnodarbinātības veicināšanu. Piemēram, NVA darbojas uzņēmējdarbības uzsākšanas programma bezdarbniekiem, kurā veiksmīgi iesaistās arī pirmspensijas vecuma cilvēki. Vispirms tiek piedāvāti kursi, pēc to beigšanas notiek biznesa plānu konkurss un labākie saņem līdz trim tūkstošiem eiro sava mazā biznesa uzsākšanai.
