Jauno mediķu atalgojuma modeli plānots pabeigt izstrādāt līdz marta beigām 0
Veselības ministrijas (VM) jaunā mediķu atalgojuma modeļa izstrādes domnīcā tika nolemts, ka darbs jānoslēdz līdz 31.martam, aģentūrai LETA pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa stāstīja, ka vakar domnīca sanāca šaurākā lokā, un tika uzsākta jaunā modeļa “pieslīpēšana”.
“Tika sadalīts, kuras slimnīcas ir gatavas dot savus reālos datus, kurus varētu jau likt formulās un sākt ar praktiskiem aprēķiniem,” klāstīja ministre.
Nozares pārstāve un medmāsa Ilze Ortveina aģentūrai LETA stāstīja, ka atlikušajās tikšanās reizēs mediķu atalgojuma modelis tiks pilnveidots un tiks strādāts, lai rastu atbildes uz atlikušajiem jautājumiem. Viņa vēstīja, ka vēl pastāv vairāki risināmi jautājumi saistībā ar jaunā mediķu atalgojuma modeļa izveidi, un tāpēc domnīcu darbs turpināsies līdz marta vidum.
Ortveina vēstīja, ka patlaban domnīcās secināts, ka atalgojuma apjoms ir definējams kā divas ar pus tautsaimniecības algas, tomēr, ņemot vērā attiecīgos ekonomiskos rādītājus un starptautiskajā vidē definētos standartus, mērķis, uz ko virzās darbs pie jaunā atalgojuma modeļa, pieprasa noteikt augstāku relatīvo īpatsvaru pret tautsaimniecības atalgojumu nekā sākotnēji izvēlēts.
Vienlaikus nav arī noteikta atalgojuma indeksācija, kas nozīmētu, ka tā vērtīga relatīvi pret izmaiņām ekonomikā varētu mainīties, klāstīja Ortveina.
“Mēs izvērtējām esošo atalgojuma sistēmu ar mērķi izvērtēt, kas tur nav labi un lai rastu atbildes uz premjera Krišjāņa Kariņa jautājumiem,” par domnīcas mērķiem klāstīja nozares pārstāve.
Pēc Ortveinas paustā, patlaban domnīcā secināts, ka esošajos Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas amata kategorijas, bet nav noteikts attiecīgais svars, proti, nav skaidri definēts, cik konkrētā amata kategorija saņem par astoņām stundām. Lai to izdarītu ir jāizsver katra amata kategorija un jānosaka cik daudz jāizdara attiecīgajā stundu daudzumā.
Lai rastu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, domnīcās pētīts bāzes likmes un mainīgā likmes apjoms un secināts, ka ir skaidrāk jānodefinē iestādēm piešķirtā mediķu atalgojuma finansējuma vadlīnijas. Ortveina norādīja, ka, piemēram, patlaban medicīnas māsām nav noteikts cik pacienti tām ir jāaprūpē, kas noved pie neskaidrībām par attiecīgo samaksu.
Nozares pārstāve uzsvēra, ka, jaunā atalgojuma modeļa veidošanā, mērķis ir noteikt starptautiskajā kontekstā līdzvērtīgu atalgojuma apjomu un atrisināt pašreizējo problēmu, proti, pastāvošās nevienlīdzības dažādu ārstniecības personu samaksu vidū relatīvi pret ieguldīto darbu.
Tomēr domnīcās paveikto Ortveina vērtē pozitīvi. “Darbs ir interesants un ieguldītais laiks un līdzekļi ir attaisnojuši sevi,” piebilda Ortveina.
Jau ziņots, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots izstrādāt līdz martam. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā, galvenais uzdevums ir noteikt skaidru atalgojumu – “cik daudz un ko astoņu stundu darba laikā cilvēkam ir jāizdara”. Tāpēc nolemts palielināt fiksēto atalgojuma daļu un atbrīvoties no konkrētām piemaksām vai to īpatsvara pret fiksēto atalgojuma daļu.
Kā skaidroja Viņķele, jaunā darba samaksas modeļa izveides galvenie kritēriji ir taisnīgums attiecībā pret nostrādāto, konkurētspēja atbilstoši darba tirgus tendencēm, caurskatāmība, elastīgums, kas nodrošinātu sistēmas spēju pielāgoties izmaiņām darba tirgū, un mērķtiecīgums jeb modeļa spēja stimulēt strādājošos sasniegt organizācijas mērķus.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē 21.janvārī nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, viņuprāt, reformas ir bezmērķīgas. LVSADA arī nesaskata nepieciešamību radikāli mainīt pašreizējo atalgojuma modeli.
Atalgojuma modeļa pārskatīšana aizsākusies, jo Kariņš iepriekš uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, kas ieviestu “caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu” un novērstu tajā iespējamās netaisnības.
Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.
“Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..),” pauda Kariņš.
