Ejot dabā: Jaunmoku pilī jauna meža taka, bet pie Zvirgzdes Baltās kāpas uzstādītas jaunas kāpnes 1
Lai dažādotu un īstenotu izglītojošas aktivitātes par meža, dabas un vides ilgtspējības tēmām, Jaunmoku pils parkā projekta gaitā ir ierīkota brīvi pieejama Mežaparka pastaigu taka, aģentūru LETA informēja Jaunmoku pils mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Šakina.
Aptuveni 200 metru garajā takā apkopoti 11 pieturpunkti ar dažādām izglītojošām un izzinošām aktivitātēm, kā, piemēram, dižkoku atpazīšana, čiekuru mešana mērķī, iešana pa balansa baļķi.
Taka mudina doties nesteidzīgā pastaigā izzinošā un atraktīvā veidā, atgādinot par dabas daudzveidību, putnu dziesmām, dižkokiem, parka mazajiem mistiskajiem iemītniekiem. Tā atrodas gar Jaunmoku pils parka teritorijas mežaināko malu. Takā ir saglabāta esošā dabiskā vide un mežainums, lai pieturpunktus pietuvinātu attiecīgajai takas videi un tematikai, sniedzot iespēju izzināt mežu, atrodoties tajā.
Tā kā taka atrodas dabiskā vidē, tajā izmantotie materiāli būs piemēroti visiem laikapstākļiem, tādējādi nodrošinot pieejamību cauru gadu. To izstaigāt bez maksas ir iespējams katru dienu un tā noteikti būs interesanta gan lieliem, gan maziem.
“Lielā Mežaparka pastaigu takas iestaigāšana” ir paredzēta 30.jūlijā plkst.11 Jaunmoku pils parkā. Pastaigā varēs doties kopā ar gidu un izpildīt dažādus uzdevumus, kā arī uzzināt interesantus faktus par takas izveidi.
Jaunmoku pils ir celta kā medību pils 1901.gadā. Par tās saglabāšanu un atjaunošanu kopš pagājušā gadsimta 70-tajiem gadiem rūpējas Latvijas mežu nozare. Pašlaik Jaunmoku pilī darbojas muzejs, kas atspoguļo meža apsaimniekošanas tradīcijas Latvijā, meža zvēru un koku daudzveidību, kā arī Jaunmoku pils kompleksa kultūrvēstures liecības.
Muzejs ir atvērts katru dienu no plkst.9 līdz 20. Tas piedāvā dažādas izglītojošas programmas un radošu darbošanos, kā arī aktivitātes brīvā dabā, kā, piemēram, uzspēlēt meža kroketu, izbraukt ar laivu pa dīķi vai pamakšķerēt ar seno makšķerkātu.
Jaunmoku pils Mežaparka pastaigu taka ir ierīkota Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātā projektu konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam apakšpasākuma “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” projektā “Jaunmoku pils kompleksa Mežaparka pastaigu takas tematisks izziņas spēļu komplekts”.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izveidotajā un apsaimniekotajā atpūtas vietā pie Zvirgzdes Baltās kāpas uzstādītas jaunas koka kāpnes, liecina LVM publiskotā informācija.
Jaunās koka kāpnes atpūtniekiem nodrošinās iespēju sasniegt kāpas valnī izveidoto skatu platformu, vienlaikus mazinot smilts erozijas riskus un staigāšanas radīto negatīvo ietekmi uz kāpas augāju.
“Iepriekš apmeklētāji nokļūšanai kāpas augšpusē reizēm izvēlējās taisnāko ceļu – gājēju iemītu taku kāpā, tādējādi veicinot nevēlamo augsnes eroziju. Lai ierobežotu erozijas pastiprināšanos, bet vienlaikus apmeklētājiem tomēr ļautu izmantot taisnāko ceļu līdz skatu laukumam, ir uzstādītas 65 metrus garas kāpnes,” stāsta LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis.
Kā norāda LVM Rekreācija un medības Koktēlniecības ražošanas vadītājs Jānis Udrass, ka kāpnes izgatavotas LVM Tērvetes koktēlnieku darbnīcā. Trepju izgatavošanai tika izmantotas aptuveni septiņus kubikmetrus priedes un ozola zāģmateriālu. Lai nokļūtu līdz kāpas valnim, jāpieveic 180 pakāpieni.
“Papildus trepēm ir arī pa laipai uzejā un noejā, kā arī pakāpienveida laipas trepju vidusdaļā, lai augstajā kāpienā nedaudz atvilktu elpu,” skaidro Udrass.
Kopš LVM pirms trim gadiem kāpas valnī izveidoja skatu laukumu un pakājē ierīkoja labiekārtotu atpūtas vietu ar lapeni un ugunskura vietu, tā kļuvusi par atpūtnieku iecienītu un plaši apmeklētu apskates objektu. Kāpu masīva augstums rietumu daļā ir četri līdz astoņi metri, bet austrumu daļā sasniedz pat 32,5 metrus augstumu. Savukārt no kāpas augšpusē izveidotā skatu laukuma paveras ainava, ļaujot pārredzēt apsaimniekotos mežus vairāku kilometru tālumā.
Tāpat LVM norāda, ka, apmeklējot Zvirgzdes Balto kāpu, atpūtnieki aicināti izmantot iezīmēto taku un kāpnes, kā arī ņemt vērā, ka pārvietošanās ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem ārpus ceļiem nav atļauta un veicina turpmāku kāpas erozijas procesu.
Zvirgzdes kāpu masīvs ietilpst Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības teritorijā starp kādreizējo Zemgales sprostezeru un Baltijas ledusezeru. LVM norāda, ka Zvirgzdes Baltā kāpa ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, kas veidojusies no 11 700.gada līdz 14 000.gadam pirms mūsu ēras, un tai ir nozīmīga ģeoloģiskā, ģeomorfoloģiskā un ainaviskā vērtība, kā arī nozīme Latvijas dabas daudzveidībā.
Zvirgzdes Baltajā kāpā sastopami arī vairāki Latvijas florā reti un aizsargājami augi, kuri raksturīgi vietām ar barības vielām nabadzīgām augsnēm.
Izstrādājot būvprojektu meža meliorācijas sistēmai “Liepkalnes masīvs”, projektētāji jūnija izskaņā atrada trīs artilērijas lādiņus, liecina LVM publiskotā informācija.
Artilērijas lādiņi tika atrasti AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) Vidusdaugavas reģionā, meža vidū, 400 metrus no tuvākā ceļa.
Par bīstamo atradumu tika informēta atbildīgā policijas nodaļa, lai koordinētu nepieciešamās darbības ar atbildīgajām institūcijām un lādiņus utilizētu.
Veicot dažādus grunts rakšanas darbus meža infrastruktūras objektos, nereti tiek uzietas bīstamas kara laika liecības, atzīmē LVM pārstāvji.
LVM atgādina, ka, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus, tos nedrīkst ņemt rokās vai aiztikt ar kādiem citiem priekšmetiem. Ir jāatkāpjas drošā attālumā, atrodot aizsegu, un jāsazinās ar valsts policiju zvanot uz 110 vai 11
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.
