Jaunliepājas „Ideju bodē” piepilda viskvēlākos sapņus. Saimnieces Kristas pieredzes stāsts 0
Pašā Jaunliepājas sirdī, pie Annas tirgus, nu jau piecus gadus darbojas radošā telpa “Ideju bode”. Ciemiņi var iegādāties mazas un lielākas dāvaniņas, kuras radījuši dažādu novadu mākslinieki, var noskatīties kino, piedalīties meistarklasēs, baudīt izstādes, garšīgi paēst. Komanda arī cep griķu maizi un kūkas. Te var svinēt svētkus – sākot ar dzimšanas dienu un beidzot ar kāzām. Bodes īpašniece Krista Lapiņa atzīst, ka vēl lolojot sapnīšus, bet par tiem stāstīšot tikai tad, kad tie būs īstenoti.
Ideju sāk ar telpām
“Es negāju kursos, lai veicinātu šīs idejas rašanos. Vienkārši vienu dienu iedegās spuldzīte un sakrita vairāki apstākļi vienlaikus, kas ļāva visam notikt,” sarunu uzsāk liepājniece Krista. Nevar salīdzināt, kādas šīs telpas bija pirms pieciem gadiem un kādas tās ir tagad. Daudz darba ieguldīts. “Es strādāju vēl Liepājas pašvaldībā un visu savu nopelnīto algu ieguldīju un brīvo laiku pavadīju šeit, iekopjot un sakārtojot telpas. Tās sākumā bija bēdīgā stāvoklī. Toreiz, pirms pieciem gadiem, te bija padomju laika veikala paliekas.” Krista jau no paša sākuma zinājusi, ka neņems kredītus, neaizņemsies naudu no paziņām. Kolektīvu izveidot arī nebijis viegli. Daudzi atnākuši, pastrādājuši, pamēģinājuši un aizgājuši.
Brauc arī ciemiņi no Igaunijas
“Mākslinieku darbu pārdošana man nebija primārais mērķis. Sākumā bija ideja radīt vietu, kur apskatāmi, novērtējami liepājnieku un kurzemnieku darinājumi,” turpina Krista. Ne tikai gleznas, bet visdažādākie darinājumi. Jau no pašas sākotnes tika arī organizētas meistarklases, izstādes, koncerti, arī kino skatīts.
Pēdējo divu gadu laikā veikala tirgošanas robežas ir paplašinājušās, jo jādomā par to, kāds ir piedāvājums. “Man ir jādomā, lai veikals ir interesants pircējiem un lai ir apgrozījums. Tikai ar liepājnieku un kurzemnieku darinājumiem es veikala sortimentu nodrošināt nevaru. Man ir prieks par dažādām iniciatīvām, kas nāk no Vidzemes un Latgales. Patiesībā Latgalē ir ļoti uzņēmīgi cilvēki. Šobrīd pārsvarā ir Kurzemes ietvars, bet ar foršiem izņēmumiem – Latgales un Vidzemes mākslinieku darbiem,” stāsta uzņēmīgā sieviete un uzskaita, ka “Ideju bodē” var iegādāties gleznas, traukus, keramiku, bērnu rotaļlietas, ādas izstrādājumus, rotas, aksesuārus, nelielas mēbeles. Krista cītīgi strādājot, lai sortiments būtu vēl plašāks. “Pie mums brauc tūristu autobusi no kaimiņvalstīm. Tālākais šobrīd bijis no Igaunijas, no Tartu – viņi mērķtiecīgi atbrauca uz “Ideju bodi”, lai iepazītu un redzētu šīs Latvijas daļas darinājumus. Lai redzētu klātienē un novērtētu,” padižojas liepājniece un atklāj, ka igauņi viņus atraduši facebookā. Viesiem ļoti paticis izpildījums, krāsa, izdoma, viss salikums.
“Aizvadītā vasara bija bagāta ar tūristiem – nebiju iepriekš dzirdējusi tik daudzas valodas mūsu radošajā telpā vienuviet. Priecājos, ka brauc aizvien vairāk cilvēku no Baltkrievijas, no Krievijas – viņiem te patīk. Viesi novērtē mūsu atmosfēru, un viņiem ļoti patīk Jaunliepāja,” ar savu dzimto pilsētu palepojas Krista. Šai pilsētas daļai ir savs īpašs šarms, un Krista uzskata, ka tā patiesībā ir veiksme, ka viņas vadītā radošā telpa atrodas tieši šeit.
Kafejnīca visēdājiem, veģetāriešiem un vegāniem
Kopš pērnā gada “Ideju bodei” klāt pievienojusies veselīgas ēšanas kafejnīca. Ēdiens tiek gatavots veģetāriešiem, vegāniem, visēdājiem. Šo ideju liepājnieki realizēja ātri – trīs mēnešos. Ēkas īpašnieks vienu dienu pateica, ka plāno sakopt savu īpašumu, nograujot pagalmā graustu un piebūvējot piebūvi. Tāpēc notika strauji remontdarbi. “Viņš mums deva iespēju dažas dienas padomāt, vai gribam ideju par kafejnīcu realizēt. Tas nozīmē, ka jāpiemēro visas komunikācijas. Pieņēmām lēmumu – jā, strādāsim!” atceras Krista. Īpašniece ar dzīvesbiedru Māri, pēc profesijas arhitektu, uzzīmēja interjeru un ļoti skrupulozi izdomāja, kā šo telpu padarīt arī vienlaikus funkcionālu, kur var notikt ne tikai kafejnīcas darbība, bet arī daudzas citas aktivitātes. “Mēs piedāvājam mājas ēdienu, sezonālu ēdienu, gatavotu no vietējo zemnieku ražotajiem produktiem.” Visēdāji, vegāni un veģetārieši var ēst kvalitatīvu maltīti. Tiek domāts arī par tiem cilvēkiem, kuri slimo ar celiakiju. Tā ir ļoti aktuāla problēma, un maz ēstuves ir gatavas domāt par to, jo tas ir sarežģīti. Cep arī maizi un kūkas tiem, kuri nepanes glutēnu.
Kafejnīcā tiek cepta griķu miltu maize un griķu biskvīta kūkas. Cilvēkiem ļoti garšojot, un liepājnieki domā, ka tādas lietas iedzīvotāji gribētu nopirkt arī ārpus Liepājas, it sevišķi Rīgā.
Var iegādāties arī dažādus pašu gatavotus konservējumus. Un tā ir lieta, kuru viņi vēlas vēl attīstīt. Vasara, piemēram, ir laiks, kad ierodas daudz tūristu. Tas nozīmē, ka paliek mazāk laika citām lietām. “Nākamgad domāšu par papildu resursiem, lai varētu vairāk sagatavot ziemas krājumus. Šogad visvairāk ir ievārījumi, kurus es pati arī vāru. Ir visi iespējamie varianti. Negribu visas idejas izklāstīt – lai cilvēki brauc ciemos un paši apskatās!” noslēpumaina kļūst Krista.
Teodora Breikša ielas svētkus dāvina pilsētai
Vēl viena aktivitāte ir Teodora Breikša ielas svētki. Notikuši jau četri, bet piektajiem nepietika jaudas. Jaunliepājas iedzīvotājiem svētki ļoti patikuši. Varēja satikties, parunāties, dalīties ar atmiņām. Ir vēl dzīvi cilvēki, kuri piedzīvojuši pirmās Latvijas laikus. Viņi stāstījuši brīnumu lietas – kā notikusi tirdzniecība Annas tirgū, kāda rosība valdījusi Jaunliepājā. Tomēr svētku organizēšana finansiāli nekādu labumu neienes – tā ir aktivitāte, kuru “Ideju bode” uzdāvina pilsētai. “Man ļoti gribētos, lai šo svētku organizēšanu pārņem pilsēta, un es ļoti labprāt gribētu sadarboties. Taču šobrīd pilsēta negrib,” saka Krista. “Man ir ļoti jādomā par to, cik cilvēkus es varu atļauties algot. Jādomā, lai mēs visi būtu atpūtušies, jo tikai atpūties cilvēks var būt kvalitatīvs darbinieks. Ļoti sarežģīts uzdevums ir mazā uzņēmumā palaist darbiniekus atvaļinājumā. Mērķis tomēr nav tāda brutāla peļņas gūšana. Mūsu nopelnītā naudiņa tiek likta atpakaļ, popularizējot Jaunliepāju un darot citas lietas,” pastāsta īpašniece. Visu laiku tiek arī meklētas sadarbības iespējas, kas nes papildu ienākumus, lai varētu izdzīvot.
