Jaunlaulātajiem dāvina ābeles un ogulājus tradicionālo servīžu vietā 0
Patlaban ir tas brīdis, kad tirgi pilni ar stādiem un, ja ne gluži visu, tad katra otrā pircēja rokās gan tiek saudzīgi nests kāda augļu koka, puķu vai dekoratīvā krūma žuburs.
Tādēļ īsti karsts darba laiks iestājies arī SIA “Krogzeme” stādaudzētavā Limbažu novada Viļķenes pagastā, kur saimnieko Diāna un Andris Krogzemi, jo īpaši uz dārzu veidošanu sasparojušies tie, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem komercdārzu ierīkošanai.
Mērķis – upeņu kooperatīvs
Lai tādus vairāku desmitu hektāru platībā iestādītu Skultes, Vidrižu, Katvaru, Viļķenes pagastā, Diānas ģimene izaudzējusi tūkstošiem upenāju un smiltsērkšķu. Par upenēm dārzniece domājot arī pati: “Pagaidām esam trīs domubiedru saimniecības, kur jau audzē un vēl paplašinās upeņu stādījumus, jo mūsu mērķis ir veidot kooperatīvu. Tad pēc 2014. gada plānojam rakstīt projektu, jo paredzams ļoti izdevīgs Eiropas finansējums un ar tā atbalstu pirkt upeņu novācamo kombainu, saldētavas un, iespējams, arī kravu pārvadājamo mašīnu. Šobrīd sākam jau apzināt kontaktus ar ogu biržām Skandināvijas valstīs un Āzijā, jo kooperācijas mērķis ir upeņu ieguvē sasniegt eksportspējīgu apjomu.”
Diāna un Andris Krogzemi uz pastāvīgu dzīvi laukos no Rīgas pārcēlušies pirms dažiem gadiem, lai audzētu dekoratīvos krūmus un kokus, zemenes un to stādus, gurķus, ogulājus un augļu kokus. Diāna atzīst – ja reiz tirgū ir pieprasīta dažādība, tad tāda arī jāpiedāvā: “Motivējums – vienmēr būs iespēja ar kādu kultūru nopelnīt vairāk un tad tas, kas tobrīd nav aktuāls, vismaz zaudējumus nenesīs.
Piemēram, pirms kāda laika ļoti pirka dekoratīvos stādus. Tad uznāca valstī lielā krīze un sētas skaistuma veidošanai cilvēki naudu tikpat kā neatvēlēja, toties paēšanai gan. Mēs veikli pārorientējāmies un sākām audzēt zemeņu, upeņu, smiltsērkšķu stādus un lauka gurķus, kas savukārt nebija pieprasīti pirms gadiem trim.
Tagad gurķus uz kādu laiku esam atlikuši, jo cilvēki atkal sāk domāt: jā, izaudzēšu vitamīniem bagātu ēdamo pats, iznāks lētāk. Toties grib pirkt dažādu dārzeņu stādus, puķes un košumkrūmus skaistumam, un mums, audzētājiem, atkal paplašinājies bizness.”
Ar stādiem aizvieto importu
Pateicoties tādiem uzņēmējiem kā Krogzemi, Latvijā audzētu skuju koku un lapu krūmu piedāvājums ar katru gadu palielinās un daudz kas vairs netiek ievests no Polijas vai citām tuvākajām kaimiņvalstīm. Tagad “Krogzemē” paši prot pavairot dažādu šķirņu tūjas, kadiķus, egles, vairāk nekā desmit šķirņu dekoratīvos krūmus un daudz ko citu.
Jaunie kociņi dzīves ceļu sāk lielā siltumnīcā – precīzāk saucamā par “siltas miglas māju” ar automatizētu laistīšanas sistēmu. Tādā smiltsērkšķu, upeņu un dekoratīvo augu spraudeņus noteiktā intervālā mitrina ar ūdens migliņu, nodrošinot agrotehnisko 90 procentu mitrumu. Citās siltumnīcās, no saules pasargāti, aug jau lielāki stādiņi, bet pašu vajadzībām ierīkotajā plēves mājā ražu briedina vīnogas, aprikozes, persiki un melones.
Savukārt vesela zinātne un milzīgs darbs ir kvalitatīvu zemeņu stādu iegūšana. Mātes augam pavasarī izkniebj ziedpumpurus, lai tas visu spēku atdod stīgām un tādējādi no viena cera var iegūt vairākus desmitus stādu. Pēc gada tos atkal pavasarī vai augustā pārdod vai nu ar stādaudzētavas interneta mājaslapas starpniecību, vai vairumtirgotājiem citās dārzniecībās. Vietu stādu audzēšanai maina ik pēc diviem gadiem, lai izvairītos no slimībām.
Smagākos darbus stādu audzēšanā “Krogzemes” 20 hektāros paveic ar jauno zemnieku atbalsta projektā iegādātu rotaļlietai līdzīgu, taču spēcīgu “Deutz Fahr Agrokid” traktoru, stādāmmašīnu un citu mazgabarīta tehniku.
Traktoriņš ir ļoti jaudīgs, un ar to zemi uzar, frēzē, sakopj ābelīšu dārzu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumus, plus vēl sniedz pakalpojumus kaimiņiem zālienu ierīkošanā.
Dažādībai – sadarbība
Kaut gan “Krogzemes” stādu laukums ir pārpildīts ar ļoti daudzveidīgu pašu audzētu sortimentu, šopavasar Diāna nolēmusi sadarboties ar citu dārzniecību īpašniekiem: “Bieži ir tā, ka cilvēki atbrauc un taujā, kāpēc pie reizes nevar iegādāties, piemēram, tomātu stādus, rozes, vasaras puķītes. Izlēmām, ka varam pārdot citviet audzēto un labi visiem.”
Cilvēki uz Viļķeni brauc no tālienes – Valmieras, Smiltenes, Alūksnes un tagad viņiem tiek piedāvāts gandrīz viss, ko audzē Latvijā. Firmu logo komentārus neprasa: Pūres augļu koku un ogulāju stādi konteineros, Cēsu “Kliģēnu” atraitnītes un vasaras puķes, Talsu “Puķu lauku” ziemcietes, Gulbenes puses dārzniecības tomātu, gurķu, baklažānu, paprikas un garšvielu stādi, Arnitas Eglītes audzētie rododendri, pieredzējušu Valmieras rožaudzētāju krāšņums.
“Ja nodarbojas ar mazumtirdzniecību, visu laiku jābūt uz vietas, pircēji brauc arī brīvdienās,” saka Diāna.
“Tādēļ jau atkal plānojam nākotni. Būs kafejnīca, būs bērniem rotaļlaukums. Ja cilvēki braukuši pēc stādiem vairākus simtus kilometru, tad ir mazliet nožēlojami – piecpadsmit minūšu laikā viņi visu sapērkas un atkal ceļā. Bet vajag taču viņiem mazliet arī atpūsties.”
Diāna novērojusi, ka pircēji šobrīd iedalāmi trīs grupās. Pirmie ierīko komercplatības, pateicoties jau pieminētajam Eiropas atbalstam, otrie grib sapost piemājas dārzu, nomainot vecos augļu kokus, bet trešajiem vajag stādus tikai skaistuma veidošanai.
Ļoti aizkustinoši un mīļi esot tie brīži, kad stādus izvēlas dāvanām. Diāna palīdzējusi tādas komplektēt pat kāzu gadījumiem: “Jaunlaulātajiem nesen nopirka no visa pa vienam – ābeli, kazeni, plūmi, pīlādzi un no visa sortimenta pa vienam stādam dārza skaistumam. Fantastiski! Tāpat ir pirkti zelta koki zelta kāzu pārim, meklētas šķirnes, kam nosaukumā ‘Rubin’ rubīna kāzu gadadienai.”
“Krogzemes” stils
Šķietami viss liekas vienkārši – izdomāja, sastādīja, audzē un pelna. Diāna piekrīt, ka no malas tā tiešām izskatās, taču darbs, lai tiktu pie sekmīga galarezultāta, jāiegulda milzīgs: “Kas attiecas uz naudas lietām, tad ļoti nopietni jārēķina un jāaplēš katrs sīkums, ir gandrīz jāizzīlē, ar ko varēs pelnīt šodien, ar ko rīt un ar ko aizparīt.” Pārceļoties dzīvot laukos, Diāna, diplomēta finansiste, pabeigusi Bulduru Dārzkopības vidusskolu, padziļināti mācoties stādaudzēšanas specifiku. Vīrs Andris veido mājaslapas, arī paša saimniecībai, un tādēļ interesentiem pieejama visaktuālākā un svaigākā informācija par “Krogzemes” stādu placī nopērkamajiem labumiem.
