“Jaunkrasts”: “Baltijas dārzeņi” ir prettiesiski atraduši veidu, kā paverdzināt zemniekus 12
“Zemnieku saimniecība “Jaunkrasts” konflikta dēļ ar kooperatīvu “Baltijas dārzeņi”, kuru vaino mēģinājumos prettiesiskā ceļā pārņemt uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus, plāno vērsties Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP), žurnālistiem šodien sacīja saimniecības valdes loceklis Artūrs Bernis.
“”Baltijas dārzeņi” ir prettiesiski atraduši veidu, kā paverdzināt zemniekus. Viņi ir uztaisījuši kooperatīvu, kurā mēs iestājāmies kā biedrs, kooperatīvā ir statūti, ar tiem piesaistītiem tirdzniecības noteikumiem, kuriem mēs esam piesaistīti un kurus kooperatīvs var mainīt pēc savas gribas,” sacīja Bernis, piebilstot, ka tādējādi kooperatīvs zemnieku saimniecībai radījis parādsaistības, kuras uzņēmums nevar izpildīt, un prettiesiskā ceļā plāno pārņemt uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus. Zemnieku saimniecība ar savāktajiem pierādījumiem šīs nedēļas laikā plāno doties uz ENAP.
Tāpat “Jaunkrasts” plāno vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pret kādreizējo Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku, kurš ieradies “Jaunkrasta” ražotnē, lai pret uzņēmuma vadītāju gribu mēģinātu izvietot apsardzi “Jaunkrasta” teritorijā un kontrolētu kravu un personu plūsmu.
Bernis arī sacīja, ka zemnieku saimniecība Valsts policijā vērsusies ar vairākiem iesniegumiem, jo, piemēram, “Jaunkrasta” īpašnieku ģimenei uz nomaļa ceļa nesen draudēts saistībā ar nevēlēšanos uzņēmuma teritorijā pieļaut apsardzes izvietošanu, kā arī Bernim pirms nedēļas uzbrukts, nodarot vidēji stiprus miesas bojājumus.
“Jaunkrasts” negodīgā rīcībā vaino arī Lauku atbalsta dienestu (LAD), atzīmējot, ka dienests “Baltijas dārzeņiem” ir palīdzējis piesavināties zemnieku saimniecības apgrozāmos līdzekļus, izstrādājot nosacījumus attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaisti 3,5 miljonu eiro apmērā “Jaunkrasta” ražotnes izveidei par labu “Baltijas dārzeņiem”. “Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Anna [LAD vadītāja Vītola-Helviga] ir pazīstama ar [“Baltijas dārzeņu” valdes priekšsēdētāju Kasparu] Brunovski personīgi, un viņi ir uztaisījuši tādus noteikumus, kas neatbilst Eiropas Komisijas noteikumiem. (..) Finansējums bija paredzēts, lai rūpnīcas būtu tuvāk zemniekiem, lai viņi varētu ražot produktu ar zemāku pašizmaksu. Ar šo shēmu ir panākts tieši pretējais – rūpnīca zemniekiem tiek atņemta, kā arī zemniekiem tiek atņemtas visas zemes, jo lai nodrošinātu līdzdalību projektā, visas zemes ieķīlātas bankās,” teica Bernis.
Pēc zemnieku saimniecības valdes locekļa minētā, “Jaunkrasts” ir rentabls uzņēmums, ko apliecina nesen ar tirdzniecības tīklu “Rimi Latvia” noslēgtais produkcijas piegādes līgums, starptautiskais BRC sertifikāts, kā arī apbalvojums “Sējēja 2016” konkursā. “Pēc maniem aprēķiniem, ja nebūtu “Baltijas dārzeņu” shēmas, mēs gadā pelnītu pie 200 000 eiro,” teica Bernis. Viņš arī sacīja, ka “Jaunkrasta” ražotnes vērtība ir 3,5 miljoni eiro, bet saimniecības ieķīlātās zemes vērtība ir divi miljoni eiro.
LAD aģentūrai LETA situāciju solīja komentēt vēlāk šīs dienas laikā vai rīt.
Savukārt kooperatīva “Baltijas dārzeņi” valdes loceklis Jānis Bušs sacīja, ka Bernis aizraujas ar azartspēlēm un draud kooperatīvam ar ietekmīgu baņķiera ģimeni, lai izvairītos no saimniecības saistību segšanas pret “Baltijas dārzeņiem” saistībā ar ES fondu naudas piesaisti. “Kooperatīvs un ES atbalsts nozīmē kaut kādas saistības. Saistības pret kooperatīvu, saņemot atbalstu, kuras ir jāievēro. Ja kāds to negrib ievērot un mēģina risināt ar mediju starpniecību, ko es varu komentēt. Vajag iepazīties ar nosacījumiem, kādi ir bijuši, saņemot atbalstu,” teica Bušs, piebilstot, ka “Baltijas dārzeņi” iestājas par to, lai nosacījumi tiktu pildīti.
Jau ziņots, ka atbilstoši TV3 raidījuma “Nekā personīga” 16.oktobrī vēstītajam “Jaunkrasts” ar Eiropas fondu atbalstu izbūvējis apjomīgu ražotni, iegādājoties jaunas iekārtas, taču nonācis grūtībās un saskāries ar kooperatīva “Baltijas dārzeņi” mēģinājumiem iekārtas paturēt. Kompānija pirms vairāk nekā desmit gadiem nolēmusi ražot patērēšanai gatavu produktu – tvaicētas bietes, kas fasētas iepakojumā, taču tik lielas naudas, lai ražotni uzbūvētu paši, zemnieku saimniecībai nebija. Kā kooperatīva “Baltijas dārzeņi” biedram “Jaunkrastam” bija iespēja pieteikties ES lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam. Ražotne izmaksāja 4,8 miljonus, no kuriem 3,6 miljoni bija Eiropas fondu nauda, 1,2 miljonus ieguldīja “Jaunkrasts”. Tajā pašā laikā ražotnes īpašnieks skaitās kooperatīvs “Baltijas dārzeņi”, jo tādi bija atbalsta programmas nosacījumi.
Sākumā sadarbība ar kooperatīvu zemniekus apmierinājusi, taču drīz vien “Jaunkrasts” saprata, ka vārīto biešu pašizmaksa bija aprēķināta pārāk zema, bet pārdošanas līgums neļāva sameklēt izdevīgākus pircējus. “Jaunkrasta” pārdošanas apmēri auga nepietiekamā apmērā, un zemnieku saimniecībai uzkrājās parādi. Šogad “Baltijas dārzeņi” no zemnieku saimniecības ieturēja vairāku gadu laikā uzkrātu parādu, tāpēc uzņēmums palicis bez apgrozāmajiem līdzekļiem, vēstīja raidījums.
Tāpat raidījums ziņoja, ka, saprotot, ka paši galā netiks, kooperatīvs piesaistīja finanšu ekspertu, kurš pēc rūpīgas analīzes nonāca pie secinājuma, ka ar tādiem nosacījumiem zemnieks nav spējīgs pelnīt, jo uzlikts pārāk liels uzcenojums, kas neatbilst tirgus situācijai. Kooperatīvs mēģināja ar “Baltijas dārzeņiem” atrisināt situāciju pārrunu ceļā, taču pie uzņēmuma parādījās tumšas krāsas apvidus auto un tā pasažieri pieteicās rūpnīcu sargāt.
Kooperatīva “Baltijas dārzeņi” pārstāvji TV3 raidījumā “Nekā personīga” norādīja, ka kooperatīva mērķis nav bijis pārņemt uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus, bet gan nepieļaut zemnieku saimniecībai izsaimniekot mantu.
Bauskas rajona Brunavas pagasta zemnieku saimniecība “Jaunkrasts” ir izveidota 2010.gadā un ietilpst kooperatīva “Baltijas dārzeņi” sastāvā. Zemnieku saimniecība pieder Gintam Druseikam (53,62%) un Bauskas rajona Brunavas pagasta zemnieku saimniecībai “Paegļi” (46,37%).
