Zirņu kraukšķi, piens ar šokolādes bumbām un citi labumi. Zinātnieki rada jaunus, veselīgus produktus 1
Lai arī finansējums inovāciju izstrādē ir nepietiekams, vairāki jauninājumi pēdējos gados jau spējuši iekarot tirgu.
Naski uz inovācijām
Brokastu pārslas “Milzu!” ir viens jaunākajiem produktiem, kas ar laiku var kļūt par labu importa aizstājējproduktu. To gatavo no Latvijā izaudzētajām izejvielām – kviešiem un auzām un tas top Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Produkts tapis, sadarbojoties ar LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes zinātniekiem un piesaistot ES finansējumu. “Viss, kas tur ir iekšā, – receptūras, tehnoloģijas –, ir mūsu zinātnieku darbiņš,” stāsta LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Ilga Gedrovica, kas pati ar savu personīgo parakstu garantējusi produkta kvalitāti. Tas nozīmē, ka pašmāju ražotāji ir gana aktīvi, lai no vietējām izejvielām radītu veselīgu produktu. Ieceres ir lielas – par to liecina produkta apraksts uz iepakojuma vairākās valodās – angļu, norvēģu, franču, krievu. Jau tuvākajā laikā jaunais produkts parādīsies veikalos.
Vai uzņēmēji ir naski uz inovācijām, jautāju Ilgai Gedrovicai. Pēdējā laikā interese pieaugot, jo iespējams piesaistīt arī ES finansējumu. Izplatītākās tendences – vēlme ražot maksimāli dabiskākus produktus, bagātus ar šķiedrvielām, olbaltumvielām.
Arī LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes docente Sandra Muižniece-Brasava apstiprina, ka valdošā tendence ir veselīgums. Piemēram, jauns produkts ir ekstrudētie pelēkie zirņi, kas tiek piedāvāti ar dažādām garšām. Fakultātes zinātnieki sadarbojas ar Pūres dārzkopības pētījumu centru un Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtu, kas izaudzē īpašas šķirnes un tālāk tiek radīti jauni produkti. Kraukšķi ir bagāti ar olbaltumvielām, līdz ar to jaunais produkts varētu ieinteresēt plašu pircēju loku. S. Muižniece-Brasava arī novērojusi lielāku ražotāju interesi par jaunu produktu izstrādi. Bieži gan gadoties, kad sākotnēji tiek izstrādāts viens produkts, bet galarezultātā top pavisam cits. Pazīstamākie ir Rūdolfa biezeņi. Arī “Graci Musli” tapuši sadarbībā ar Pārtikas tehnoloģiju fakultāti, tāpat “Nissi” produkti un Augļu kubi. “Uzņēmēji nāk pie mums dažādi – vienam jau ir ideja, otrs nāk ar tehnoloģiju, citam vajag piemeklēt iekārtas. Vidēji – ja gada laikā produkts tiek līdz veikala plauktam, tad tas ir intensīvi strādājot, bet parasti tas prasa pusotru divus gadus,” skaidro Sandra Muižniece-Brasava.
Jauni produkti
Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece, eksperimentālā pārstrādes ceha vadītāja Dalija Segliņa izstādē “Riga Food” interesentiem piedāvāja iespējas, kā dažādot krūmcidoniju sīrupu, to papildinot ar upenēm, smiltsērkšķiem, ingveru, plūškoku ziediem, ķimenēm. Krūmcidonijas Latvijā kļuvušas ļoti populāras, bet sabiedrībā plašāk zināmi tikai pārstrādes veidi – sīrups un sukādes. Un ražotājiem vienmēr jādomā, kā paplašināt to izmantošanas iespējas. “Šī nav liela inovācija, bet aizmirsts viss vecais un labais,” uzsver Dalija Segliņa. Eksperimentālais pārstrādes cehs sadarbībā ar Zinātņu akadēmiju šobrīd strādā pie smiltsērkšķu projekta, sākot no audzēšanas un pārstrādes līdz to lapu izmantošanai. Kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un divām fermām izgatavoti smiltsērkšķu lapu ekstrakti, ko dod mazajiem teliņiem ar mērķi mazināt divu veidu slimības. Iepriekš sadarbībā ar “Silvanolu” izveidots smiltsērkšķu ekstrakts un lapu tēja. Šobrīd izpētes objekts ir arī citas pārstrādes atliekvielas, lai “tiktu pie kaut kā jauna un inovatīva”. Nule kā patentēts jauns produkts, kas piemērots svaigēdājiem un diabētiķiem.
Lai arī mežrozīšu ogas ir labi pazīstamas, retais tām radis pielietojumu. Nesen dibinātais SIA “Mežrozītes.lv” no tām gatavo ievārījumus, sīrupus, sukādes un mežrozīšu konfektes. Saimniece Inga Gobzeme stāsta, ka lauku saimniecībā Īvandes pagastā četros hektāros aug mežrozītes, bet produkti tiek gatavoti Babītes pagastā. Produktu receptes un tehnoloģiskais process izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Valsts augļkopības institūta darbiniekiem. Pašreiz “Mežrozītes.lv” darbojas kā mājražotāji un izstāde “Riga Food” tās saimniekiem bija kā pirmā parādīšanās plašākai publikai. Mežrozītēs ir daudz C vitamīna, visvairāk tā ir mežrozīšu ievārījumā un pat mazajās konfektēs jeb “čupīšos” tas ir ap 15%. Inga brīnās, ka pagaidām neviens mežrozītes Latvijā nav pārstrādājis un nav skaidrs, kāpēc, jo “oga ir ļoti vērtīga”. Uzņēmums darbojas Kurzemes Biznesa inkubatorā, kur saņēmis atbalstu jaunu produktu radīšanai.
Pazīstamais uzņēmums “Pure Chocolate” kā jaunumu saldumu tirgū piedāvā inovatīvu šokolādes dzērienu. Tā tapšanā jāizmanto jaunajā uzņēmuma ražotnē tapušās šokolādes bumbiņas, kas jākausē uzkarsētā pienā. Jauno produktu palīdz popularizēt a/s “Tukuma piens” ražotais piens ar zīmolu “Baltais”. Vēl divi “Pure Chocolate” jaunumi – saldējums un ledus trifeles, kas jāuzglabā ledusskapī un ko var lietot visu vasaru, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Aivars Žimants. Ar jaunajiem šokolādes dzērieniem iepazīstināti arī potenciālie pircēji izstādēs Čikāgā, arī Dubaijā, taču šis ir jaunums pasaules mērogā un vajadzīgs laiks, lai pircējs to labāk iepazītu.
