Jaunievēlētās partijas dala iekārojamākās Saeimas komisijas 0
Iekārojamākās Saeimas komisijas ir divas ietekmīgas – Budžeta un Juridiskā, jo uz to vadību gribētu pretendēt vairākas frakcijas, galvenokārt no Saeimas jaunpienācējiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Komisiju priekšsēdētājiem ir būtiska loma darba kārtības noteikšanā – kādu normu pieņemšanu viņi var pasteidzināt, citas iniciatīvas nobremzēt, ieliekot tās atvilktnē, norādīja televīzija. Tā kā partijas vēl nav vienojušās par koalīcijas sastāvu, skaidras nav arī lomas Saeimā.
Tā dēvētajiem parlamenta jaunajiem spēkiem – KPV LV, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un Attīstībai/Par! (A/P) – vēlmes ir diezgan līdzīgas.
Kamēr premjera amata kandidāti Aldis Gobzems, Jānis Bordāns un Artis Pabriks konkurē uz prezidenta nomināciju valdības veidošanai, viņu partijas pretendē uz atslēgas posteņiem Saeimā.
Pēc raidījuma vārdiem, pieticīgs nav JKP un tās premjera amata kandidāts Jānis Bordāns: “Mēs redzam, ka Jaunā konservatīvā partija varētu vadīt gandrīz vai jebkuru [komisiju], bet mēs redzam prioritātes tādas, kas mums ir. Tā ir Juridiskā komisija, Tautsaimniecības komisija, Budžeta komisija, kur mums ir ļoti atbilstoši kandidāti.”
Darbam Saeimas prezidijā “konservatīvie” virzīs Dagmāru Beitneri-Le Gallu, neizslēdzot iespēju, ka viņa varētu kļūt par spīkeri. Partija iebilst pret dažu iespējamo partneru ieceri prezidiju paplašināt, iekļaujot tajā visu septiņu frakciju pārstāvjus. JKP uzskata, ka ārpus tā jāatstāj divas mazākās frakcijas – Jaunā Vienotība un ZZS.
Tikmēr KPV LV izlēmusi, ka uz Saeimas priekšsēdētāja amatu nepretendēs. Taču uz vietu prezidijā, visticamāk, virzīs partijas līderi Artusu Kaimiņu. Par prioritātēm Saeimas darbā partija ir noslēpumaina.
“Protams, ka mums prioritāte ir gan Juridiskā komisija, gan Budžeta komisija. Un tās ir tās komisijas, tie ir tie divi lielie vaļi, uz kā tad turas… Tās ir vienas no galvenajām likumu pieņemšanas komisijām. Bet šobrīd es jums neatbildēšu uz jautājumu par pārējām komisijām, kur mēs vēlamies redzēt savu… Mēs, protams, būsim pārstāvēti pilnīgi visās komisijās,” saka partijas līdzpriekšsēdētājs Kaimiņš.
Konkrētāks vēlmju saraksts ir Attīstībai/Par!, taču tā īstenošana būs atkarīga no sarunām par koalīciju, stāsta apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts: “Mums mūsu prioritātes, es domāju, diezgan skaidri iezīmējas jau programmas līmenī. Tie ir visi jautājumi, kas saistīti ar veselību, ar izglītības jautājumiem, ar valsts pārvaldes jautājumiem, ar atbildīgu budžeta politiku. Es domāju, ka tur nekādiem lieliem pārsteigumiem nevajadzētu būt.”
Labāko rezultātu no vecās koalīcijas partijām sasniegusī Nacionālā apvienība iecerējusi par Saeimas priekšsēdētāju atkārtoti virzīt arī vēlētāju atzinīgi novērtēto Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.
Partija domā arī par darbu valdībā, jo nevienā no ticamākajiem šobrīd apsvērtajiem koalīcijas modeļiem Nacionālajai apvienībai nedraud palikšana opozīcijā. “Gan Kultūras ministrija, gan VARAM mēs esam arī pirms vēlēšanām saukuši kā savas prioritātes, un tās noteikti arī paliek kā prioritātes. Tieši tāpat mēs bijām minējuši arī Iekšlietu ministriju,” stāsta NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars. “Bet pavisam noteikti es varu teikt, ka mēs nerunāsim tikai par šiem ministru posteņiem un arī pašlaik nerunājam, bet runājam par konkrētiem uzstādījumiem. Un viens no jautājumiem – kā turpināt demogrāfijas prioritāti turpmākajā valdības rīcībā. Tas ir viens no galvenajiem akcentiem, kas mūs interesēs.”
Būtiskas pārmaiņas Saeimā gaida Zaļo un zemnieku savienību. Tās frakcija būs gandrīz divas reizes mazāka, un vismaz sākumā to vadīt varētu tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis nevis to ilgus gadus darījušais Augusts Brigmanis. Viņš Saeimā varētu atgriezties ar mīksto mandātu, ja Augulis atkal saņemtu ministra portfeli.
“de facto” zināms, ka gadījumā, ja ZZS nonāk valdībā, visdrošākās izredzes tai būtu vadīt Zemkopības ministriju. Lai gan darbu turpināt gribētu tagadējais ministrs Jānis Dūklavs, tiek apsvērtas arī citas kandidatūras. Armandam Krauzem pašam ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc viņu varētu atbalstīt mazie un vidējie zemnieki. Savukārt Augulim varētu palīdzēt radniecīgās saites ar galvenokārt lielos lauksaimniekus pārstāvošās “Zemnieku Saeimas” vadītāju Juri Lazdiņu – abu bērni ir precējušies.
Arī 13.Saeimas mazākā frakcija Jaunā Vienotība ar vairākiem ministru portfeļiem rēķināties nevarēs. Premjera kandidāts Artis Pabriks uzskata, ka darbs valdībā jāturpina ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, savukārt Jānis Bordāns savā kabinetā kā tieslietu ministri labprāt aicinātu Inesi Lībiņu-Egneri.
Kopš 2012.gada vasaras Lībiņa-Egnere ir strādājusi Saeimas prezidijā par Saeimas priekšsēdētājas biedri. Svaigā ideja par prezidija paplašināšanu, ko 12. Saeima atlika, atstājot to nākamā sasaukuma izlemšanai, tiek saistīta tieši ar “Vienotības” vēlmi palīdzēt savai deputātei šo pozīciju saglabāt.
