Jaunietis draud ar pašnāvību, ja tiks iesaukts armijā jeb Valsts aizsardzības dienestā. Ko darīt? 235
Ko darīt, ja jaunietis draud ar pašnāvību, ja tiks iesaukts Valsts aizsardzības dienestā(VAD) – šāds jautājums radies kādam iedzīvotājam. Uz to atbildi TV24 raidījums “Uz līnijas” lūdza sniegt Bērnu un pusaudžu psihoterapeitam Nilam Saksam Konstantinovam: “Jauniešu prātos VAD var būt kaut kas pilnīgi nesaprotams. Iespējams, viņi domā, ka tad, kad viņus iesauks, uzreiz sūtīs uz kādu karsto zonu.”
Psihoterapeits skaidro, ka ar jaunieti vajadzētu runāt un iespēju robežās paskaidrot, ko nozīmē dienēt VAD. Ir svarīgi arī skaidrot, ka jaunieša iespējas tikt iesauktam ir relatīvi nelielas un ir arī alternatīvi ceļi.
“Iespējams, vecākiem pašiem ir jāuzzina, ko tas īsti nozīmē? Cik liela iespēja jaunietim ir tikt iesauktam? Ko nozīmē tas, ja jaunietis tiktu iesaukts? Kādas ir alternatīvas iespējas. To vajadzētu uzzināt un jaunietim paskaidrot. Tad trauksme noteikti mazināsies,” padomu dod psihoterapeits.
Kāds skatītājs, runājot par šo jautājumu, ierosina skolā jau tagad vienu reizi mēnesī viesoties kādam Zemessardzes pārstāvim, kas saprotamā valodā varētu pastāstīt par VAD un dalību tajā. Tas varētu iedvesmot bērnus aktīvāk stāties Jaunsargos.
Nils Sakss Konstantinovs dalās savos novērojumos, ka pēdējā laikā Jaunsardzes organizācija ir kļuvusi nepieejama, salīdzinot ar to, kā tas bija agrāk.
“Daudzos reģionos, kur bērniem iepriekš bija iespēja darboties jaunsargos, tās vairāk nav. Protams, to daļēji mēģina risināt ar valsts aizsardzības mācību, bet es neesmu drošs, ka tāda runāšana reizi mēnesī izmainīs jauniešu attieksmi vai viedokli,” uzskata psihoterapeits.
