Jaunietis, baidoties no karadienesta, draud ar pašnāvību. Kā rīkoties? 120
Jaunietis, baidoties no karadienesta, draud ar pašnāvību. Kā rīkoties? TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro psihoterapeite Diāna Zande.
Viņa atzīst, ka nevar pateikt, kā rīkoties konkrēti šajā gadījumā, jo nezina patiesos lietas apstākļus, taču uzsver, ka šo situāciju nedrīkst ignorēt.
Zande iesaka tuviniekiem izjautāt jaunieti, prasot, kas ir tas, kas rada tik briesmīgas domas un plānus? Vai var kaut kā palīdzēt, liekot citādāk paskatīties uz armiju? Kāpēc tieši armija? Varbūt ir citi iemesli, kāpēc tu soli padarīt sev galu?
“Tad, kas tu saki, ka gribi padarīt sev galu, es nevaru to ignorēt – man ir jāmeklē tev palīdzība,” padomu, kā runāt ar jaunieti, sniedz psihoterapeite.
Viņa iesaka nemēģināt pierunāt jaunieti justies laimīgam par to, ka jāiet armijā, bet teikt, ka nevar atstāt šo situāciju bez ievērības, uzverot, ka viņam ir vajadzīga palīdzība.
Ir arī citi algoritmi, ko tuvinieki var darīt šādās situācijās, piemēram, mudināt viņu zvanīt uz “Skalbes” krīzes tālruni, lai viņš varētu izstāstīt, kā jūtas. Tad, iespējams ir vajadzīgs psihiatrs, iespējams, nē.
Zande uzsver, ka katrā gadījumā nevajadzētu teikt: “Ai, beidz – manā laikā bija vēl draņķīgāk. Visi veči gāja armijā un, redzi, visi ir dzīvi.”
Jau vēstīts, lai nodrošinātu, ka trešajā Valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumā tiks uzņemts nepieciešamais skaits cilvēku, varētu nākties iedarbināt nejaušības principa atlases sistēmu, pieļāva Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Viņš apstiprināja, ka līdz šim trešajam VAD iesaukumam brīvprātīgi pieteikušies 170 brīvprātīgie. Ir notikusi atlase, daļa jau izgājusi nepieciešamās medicīniskās pārbaudes un ir gatava sākt dienestu nākamgad jūlijā.
Vienlaikus NBS komandieris lēš, ka līdz 1.decembrim vajadzētu vismaz 1000 cilvēku, lai varētu atlasīt vismaz pusi, jo tāds esot atbiruma īpatsvars.
“Mēs darīsim visu, lai viņu motivācija tiktu pagriezta pozitīvajā virzienā, un, ka viņi varētu iekļauties mūsu dienesta vidē tāpat kā brīvprātīgie, kuri šodien dien NBS,” solīja Kalniņš.
Kā ziņots, trešo VAD iesaukumu plānots veidot no 480 jauniešiem un brīvprātīgā pieteikšanās paredzēta līdz decembrim, aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā.
Otrajā iesaukumā, kas noslēdzās šovasar, reģistrēti 139 rekrūši. Viņi armijā pieteicās brīvprātīgi. No tiem 122 dienēs 11 mēnešus NBS, bet 17 piecus gadus Zemessardzē. Jauniešiem dienests sāksies janvārī Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēkos Lielvārdē un Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, Gulbenes novadā.
Trešajam iesaukumam brīvprātīgi var pieteikties jau tagad, un to plānots noslēgt līdz 1.decembrim. Šajā iesaukumā nepieciešams nokomplektēt 480 jauniešus. Ja neizdosies reģistrēt nepieciešamo rekrūšu skaitu, tad pirmo reizi kopš VAD ieviešanas atlase notiks pēc nejaušības principa.
Paredzēts, ka trešā iesaukuma rekrūši, tāpat kā pirmā iesaukuma karavīri, dienēs Ādažu bāzē. Viņi dienestu sāks nākamā gada jūlijā.
Jau ziņots, ka šovasar pirmajā VAD iesaukumā zvērestu nodeva 251 jaunietis.
Viens no trim dienesta veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Tāpat, piesakoties brīvprātīgi, jauniešu var arī dienestu pildīt Zemessardzē, kopumā dienot 5 gadus un ik gadu apmācībā piedaloties 28 dienas. Tāpat jaunieši – augstākās izglītības iestāžu studenti – var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta rezerves virsnieka apmācības kursam, kas ilgs piecus gadus.
Pēc pieteikšanās noslēguma atlases speciālisti izskata saņemtās pieteikuma anketas, kā arī pārbauda katra pilsoņa sodāmību Sodu reģistrā. Ja netiek konstatēti šķēršļi dienestam, veic veselības pārbaudi. Katram pilsonim tiek sniegta informācija par pārbaudes laiku, vietu, kā arī visiem uz pārbaudi līdzi ņemamajiem dokumentiem.
