Jaunietes slepkavībā apsūdzētais vainu neatzīst 0
Kurzemes rajona tiesā Liepājā 28. aprīlī paredzēts uzsākt tiesvedību pret 33 gadus veco Viesturu P. par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos ar līķa apgānīšanu, par ko draud sods līdz pat mūža ieslodzījumam.
Pirms gada medijos skaļi izskanēja lieta, kad tika meklēta pazudusī 20 gadus vecā Sindija Rone, kuru vēlāk atrada noslepkavotu. Apsūdzēts viņas patēvs, kurš vainu slepkavībā noliedz, “Latvijas Avīzei” kļuvis zināms no avota tiesībsargājošās struktūrās un arī apsūdzētā brāļa.
Apsūdzētais atrodas pirmstiesas apcietinājumā, un ar viņu man runāt neiznāca, taču izdevās satikt noslepkavotās māti, tuvāko draudzeni un apsūdzētā brāli, kuri atklāja daudzas detaļas, kas līdz šim publiski nebija zināmas.
Atrada netālu no citas slepkavības vietas
Priekulniece Sindija pazuda 2019. gada 9. aprīlī. Kad meita vakarā nav atnākusi mājās, naktī viņas māte Inesa kopā ar savu vīru Sindijas patēvu Viesturu devušies uz garāžu. Tur Inesai licies aizdomīgi, ka no automobiļa pazudusi sega un ir ielocīts bagāžnieks. Par bagāžnieku vīrs taisnojies, ka to esot sabojājis, iebraucot garāžā. Nākamajā dienā braucis uz Rīgu, lai dotos uz ārzemēm strādāt, bet nekur nav aizbraucis. Policija viņu 11. aprīlī aizturēja, pratināja, un vīrietis pats uzzīmējis shēmu, kur meklējama meitene.
Sindiju atrada padsmit kilometrus no Priekules: Vaiņodes novada Embūtes pagasta Dinsdurbē, netālu no Viestura mātes mājas nomaļā meliorācijas akā, sasietu, apgānītu, ar virsū samestiem dēļiem. Man nav pieejami krimināllietas materiāli, bet avots liecina, ka, izņemot vien netiešu norādi, meitene neesot seksuāli aiztikta. Apsūdzētais arī neesot atzinies slepkavībā.
Zīmīgi, ka Sindiju atrada vietā, kas atrodas netālu ne tikai no Viestura mātes mājām, bet arī vēl vienas citas vietas, kur noslepkavota cita sieviete. Par šī nozieguma izdarīšanu apsūdzēja Viesturu P., kad viņš bija 19 gadus vecs. Par to viņu notiesāja ar septiņarpus gadiem cietumā, no kurienes viņš tika ārā pirms termiņa beigām.
Konstatēts, ka Sindija nožņaugta ar šalli. Viņas mobilais telefons, naudas maks un dokumenti bija palikuši mājās.
Nav bijis nelāgu pazīmju
Sindijas māte Inesa neko sliktu neesot nojautusi. “Ja vīrs būtu bijis vardarbīgs vai mestu acis uz manu meitu, es viņu uzreiz no mājas izdzītu! Nekad nebūtu apprecējusies ar vīrieti, kurš dara pāri maniem bērniem, – savā dzīvē esmu pietiekami aplauzusies,” man saka Inesa, kad satieku viņu Priekules veikalā, kur strādājusi arī Sindija.
Inesa ir krietni vecāka par vīru. Abu laulība patlaban esot šķiršanās procesā. Inesai paticis Viesturs, tāpēc arī savulaik apprecējušies. Inesai ir divi dēli no iepriekšējām attiecībām. Viņa zinājusi, ka vīrietis savulaik sēdējis cietumā par slepkavību, bet noticējusi viņa stāstam, ka esot nepatiesi apsūdzēts un notiesāts. Tagad Inesas domas par vīru esot mainījušās, tikai Sindijas slepkavības motīvi neesot skaidri. Meita ar patēvu esot labi satikuši.
Daudz smaidījis, maz runājis
Sindijas labākā draudzene Karīna atceras, ka kādu dienu neilgi pirms savas nāves Sindija bija atnākusi pie viņas – negribējies palikt mājās, jo patēvs bija nokavējis lidmašīnu un atgriezies dzīvoklī.
“Cepām gaļu un runājamies. Sindijai patēvs diez ko nepatika, bet vienīgais, ko viņa teica sliktu, ka viņš grābstoties gar viņas mantām. Citādi Sindija bija jautra un smaidīga kā parasti. Pēc rakstura – jauka un izpalīdzīga. Cik zinu, patēvs, kad nebija darbā, gandrīz visu laiku uzturējies dzīvoklī – ne draugu, ne paziņu, vienīgi pie savas mātes uz Dinsdurbi nereti aizbraucis. Kad Sindija pazuda, viņas patēvs man divreiz zvanīja no viņas telefona un prasīja, kur Sindija palikusi. Tagad domāju, ka viņš to darīja, lai novērstu no sevis uzmanību. Mēs trīs dienas ar draugiem braukājām pa apkārtni un meklējām Sindiju. Kad uzzināju par notikušo, nespēju tam noticēt,” stāsta Karīna.
Karīna kādu laiku kopā ar Viesturu strādājusi uzņēmumā “Kurzemes Gaļsaimnieks” netālajā Paplakā. Vīrietis sākumā bijis krāvējs, pēc tam – atkaulotājs. “Man viņš nelikās simpātisks, kaut gan it kā normāls, daudz smaidīja, maz runāja. Daudz strādāja, arī papildus, tā ka naudu pelnīja labu un mājās nesa. Pirms četriem gadiem kopā gājām autoskolā, viņš dabūja tiesības,” atceras Karīna.
Brālis nežēlos, ja pierādīs vainu
Viestura brālis strādā netālā pašvaldībā un ļoti pārdzīvo par radinieku. “Kā brālim man ir sajūta, ka viņš nav vainīgs, bet, ja izrādīsies, ka ir, tad lai sēž cietumā un man viņa nebūs žēl. Brāļa vainai man ir grūti noticēt, jo redzēju, ka Inesa viņu paņēmusi stingri grožos, viņai klausīja uz vārda, man bija liels prieks, ka brālim dzīve nokārtojusies. Strādāja, paņēma automobili uz nomaksu.
Bija kluss un mierīgs, arī tad, kad iedzēra. Ar Sindiju satika labi. Nebija nekādu pazīmju, ka abu starpā ir problēmas. Mani bērni draudzējās ar Sindiju,” neizpratnē ir apsūdzētā brālis. Viņš nezina, ko īsti domāt par notikumiem pagājušā gada aprīļa traģiskajās dienās. Viesturs viņam iedzēris zvanījis, ka kādi cilvēki viņu turot ciet, fiziski iespaidojot un prasot naudu.
“Ja naudu nedošot, tad kaut ko sliktu izdarīšot ar Sindiju un vainu novelšot uz viņu. Naktī mani pratināja policijā, un es piekritu, ka manu telefonu noklausās. Es piekritu, jo gribēju, lai viss šis murgs pēc iespējas ātrāk beidzas un, galvenais, lai brālis nenodara vēl kādam pāri.
Brālis atkal zvanīja, un pēc tam viņu ātri atrada,” man saka apsūdzētā brālis, kurš bijis arī uz satikšanos ar viņu cietumā. Sindijas patēvs viņam skaidrojis, ka neesot ticējis, ka meitene mirusi, tāpēc arī norādījis, kur naudas izspiedēji viņu turot, jo to esot zinājis. Savu stāstu gribējis izstāstīt arī sievai Inesai, taču viņa nevēloties tikties un neko dzirdēt.
Viestura brālis par iepriekšējo slepkavību, par ko radagabals sēdēja cietumā, teic, ka tā esot bijusi neskaidra, notikusi kaimiņos un noslepkavotās civilvīrs pirms savas nāves esot atzinies, ka īstais slepkava bijis viņš. Problēmas ar likumu bijušas arī vīriešu vecākiem. Tēvs (nu jau nelaiķis) savulaik, aizstāvot māti, kādam cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus, par ko sēdējis cietumā.
Iznākot no tā, bijis likumpaklausīgs un vienmēr runājis par to, ka jādzīvo tā, lai nebūtu jāiet cietumā. Savukārt māte savulaik tiesāta par zādzību un šogad savās mājās pati cietusi no varmākām: sasista un aplaupīta. Apsūdzētais Viesturs tur saskatot atriebību, bet viņa brālim gan tā nešķietot, jo policijai esot aizdomas par cilvēkiem, kas nekādi neesot saistīti ar Sindijas ģimeni.
