Jauniešus iesaistīs informāciju tehnoloģiju nozarē 0
“Mēs varam piepildīt ledusskapi pilnu līdz malām un justies droši, ka kādu laiku būsim paēduši. Taču ledusskapja piepildīšanas principu mēs nevaram izmantot jauniešu nodarbinātības politikas veicināšanai.
Šeit ir nepieciešami aktīvi rīcības mehānismi, piemēram, jauniešu garantiju nodrošināšana, profesionālās izglītības lomas palielināšana,” 28. februārī Eiropas Parlamentā Eiropas jauniešu foruma un Eirofonda organizētās konferences “Youth Disengagement – what costs and what remedies?” ietvaros norādīja Eiropas Tautas partijas pārstāve Elizabete Jedrzejevska.
Jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā pastāvīgi palielinās – 2011. gadā 5,5 miljoni (21,6%) jauniešu bija bez darba, bet 2012. gada nogalē šis skaitlis sasniedza 23,4%. Tas tiek uzskatīts par vienu no sliktākajiem rādītājiem visā savienības pastāvēšanas vēsturē. Tiesa, situācija dalībvalstīs atšķiras – kamēr ziemeļvalstīs jauniešu bezdarba problēma tikpat kā nav jūtama, tikmēr Itālija, Spānija, Grieķija, Polija, Bulgārija un arī Latvija ierindojas starp tā dēvētajām nestrādājošām nācijām, kur bezdarba rādītāji jauniešu vidū ir katastrofāli. Jāatzīmē, ka Spānijā un Grieķijā bez darba pašlaik ir vairāk nekā puse jauniešu.
Taču visvairāk ES varasvīrus satrauc tā saucamais NEETs*, situācija, kādā ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās un nepiedalās jebkāda veida profesionālās apmācībās. Pēc pēdējiem publicētajiem datiem, ES valstīs kopumā ir 7,5 miljoni šādu jauniešu.
“NEETs stāvoklis rada iekšējo nedrošību, neapmierinātību, izraisa garīga un sociāla rakstura problēmas, atsvešināšanos, kā arī paredz vājas profesionālās izredzes nākotnē,” skaidroja Eiropas Parlamenta Jauniešu grupas prezidente Eidere Gardizabala Rubiala. “Tiesa, vēl jo vairāk tas iespaido finansiālos rādītājus – ekonomiskie zaudējumi, kas rodas no jauniešu bezdarba, mērāmi 153 miljardos eiro, un tie veido 1,2% no iekšzemes kopprodukta.” Viņa uzsvēra, ka NEETs ir ne vien individuāla rakstura problēma, tā rada draudus kā Eiropas sabiedrībai, tā ES ilgtspējai kopumā.
Pēc konferences pārstāvju domām, nepieciešami aktīvi mehānismi, lai atrisinātu samilzušo problēmu. Kā izteicās britu medija “The Guardian” pārstāvis un konferences moderators Šivs Maliks, “Eiropa ir kļuvusi par ideālu vietu, lai novecotu, tā vietā, lai iedzīvotāji šeit vēlētos radīt bērnus, strādāt un profesionāli pilnveidoties”. Ja jauniešu bezdarba tendences turpināsies, tiks apdraudēti Eiropas kā labklājības kontinenta pamati.
Viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai apkarotu NEETs problēmu, ir Jauniešu garantijas programmas iedibināšana, ko Eiropas Komisija apstiprināja konferences norises laikā. Tā paredz, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā no brīža, kad tie kļūst par bezdarbniekiem vai pabeidz formālo izglītību, saņems efektīvu darba, tālākizglītības vai apmācības piedāvājumu. Latvijai šīs programmas īstenošanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam piešķirti 80 miljoni eiro.
Lai arī Jauniešu garantijas programma nav nekāds brīnums, kas acumirklī atrisinās bezdarba problēmu, tomēr tai ir būtiska ietekme uz jauniešu nodarbinātību. To pierāda Somijas un Zviedrijas gadījumi, kur šīs garantijas izmantošana korelē ar zemu bezdarba līmeni un augstu profesionālo attīstību.
“Man ir maģistra grāds, taču, darbojoties jauniešu organizācijās, esmu ieguvis pieredzi, kādu man nespētu sniegt neviena augstskola,” uzsvēra Pāvels Trantina, Eiropas Ekonomiskās un sociālās komitejas referents. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka nākotnē nepieciešams veicināt profesionālo izglītību, neformālos apmācības veidus pielīdzinot formālajai nozares izglītībai. Arī augstākās izglītības sistēmai būtu efektīvāk jāreaģē uz darba tirgus prasībām. Pretējā gadījumā šobrīd Eiropā ir pārāk daudz jauniešu ar maģistra un doktora grādu bez jebkādas pieredzes. Attiecīgi iekļaušanās darba tirgū viņiem sagādā ievērojamas grūtības.
Daudz ir arī jauniešu ar augstāko izglītību, kas, nespēdami atrast darbu savā nozarē, spiesti strādāt tā saucamos melnos arodus. Šādu nodarbinātību pavada neapmierinoša sociālā apdrošināšana, necienīga attieksme no darba devēju puses, kā arī citi negatīvi faktori. Pēc Zaļo partijas politiķes Emīlijas Turunenas domām, Eiropas ekonomiskais modelis ir cietis neveiksmi. “ES nav spējusi nodrošināt adekvātu mobilitāti, kas realitātē izpaužas kā pārāk bieža balto apkaklīšu kapacitātes izmantošana zemi atalgotos darbos. Nākotnē tas būtu jāmaina,” uzsvēra viņa.
Konferences dalībnieki atzina, ka būtiska loma jāpievērš arī prioritāro nozaru attīstībai, proti, jauniešiem jāapzinās, kādu sfēru speciālisti nākotnē būs pieprasīti, kā piemērus minot atkritumu pārstrādes nozari, veselības aprūpi, izglītību, enerģētiku.
Tāpat jāveicina publiskā un privātā sektora sadarbība jauniešu nodarbinātības celšanai, jāveicina kredītu pieejamība, lai jaunieši varētu izmantot savas inovatīvās idejas uzņēmējdarbības sākšanai.
“Lai mūsdienu jaunie eiropieši nekļūtu par tā saucamo zudušo paaudzi, jauniešu politika jāizvirza prioritārā gultnē. Eiropas jaunieši ir pelnījuši savienību, kas viņos investē un atbalsta,” konferences noslēgumā bilda Pīters Matjašics, Eiropas Jauniešu foruma vadītājs.
* NEETs – britu valdības ieviests akronīms, kas apzīmē cilvēkus, kuri šobrīd “nav izglītības sistēmā, nodarbinātībā vai apmācību procesā”.
Uzziņa Iespēja jauniešiem Prognozes liecina, ka Eiropā līdz 2015. gadam ap 800 tūkstoši vakanču informāciju tehnoloģiju nozarē (IKT) būs neaizpildītas. Tajā pašā laikā vairāk nekā 20% jauniešu visā Eiropā ir bezdarbnieki. Lai samazinātu neatbilstību starp IKT nozares speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu, veicinātu jauniešu interesi par informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un karjeras iespējām šajā jomā, visā Eiropā no 18. līdz 24. martam notiks “E-prasmju nedēļa 2013”. Kopumā tajā piedalīsies vairāk nekā 10 000 dažādas organizācijas visā Eiropā: IKT un citu nozaru uzņēmumi, mācību centri, bibliotēkas, valsts un pašvaldību iestādes, NVO centri un skolas. E-prasmju nedēļas informatīvajā kampaņā apvienojušies partneri no 30 Eiropas valstīm, kā vienu no galvenajiem mērķiem izvirzot jauniešu informēšanu par IKT karjeras un digitālo prasmju priekšrocībām. |
