Jauniešus bez krievu valodas zināšanām darba tirgū diskriminē, uzskata 57% aptaujāto 23
Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu “Klondaika” veiktais pētījums.
30% aptaujāto uzskata, ka darba piedāvāšana pretendentam ar latviešu un krievu valodas zināšanām, nevis darbiniekam, kurš pārzina tikai latviešu valodu, ir otrā kandidāta diskriminēšana, bet 70% ir pārliecināti, ka darba devējs šādā situācijā izvēlas kvalificētāko darbinieku. Savukārt 14% aptaujāto atzīst, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu, informē pētījuma autori.
“Šobrīd darba tirgū būtiski pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kuri pārvalda vairākas svešvalodas – ne tikai latviešu, krievu un angļu valodu, bet arī, piemēram, vācu valodu. Īpaši svarīgi tas ir apkalpojošajā sfērā, kurā personālam nepieciešams izprast klientu un viņa vēlmes. Tāpat jāsaka, ka tūristu skaits pieaug arī reģionos ārpus Rīgas, tāpēc prasības pēc papildu svešvalodu zināšanām ir ne tikai galvaspilsētā, bet arī citviet Latvijā,” stāsta izklaides un atpūtas vietas “Klondaika” personāla daļas vadītāja Sanita Kuzmina.
“Analizējot situāciju darba tirgū, jāatzīst, ka krievu valodas zināšanas kandidātiem joprojām ir ļoti būtiskas. Nereti darba devēji kā pamatprasību kandidātam nosaka vismaz trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu valodu. Darba devējs novērtē ikvienas valodu zināšanas, kuras kandidāts varētu izmantot turpmāk, veicinot uzņēmuma attīstību, paplašinot iespējamos biznesa tirgus, veicinot klientu attiecības, izprotot un realizējot vietējo un starptautisko klientu vēlmes un vajadzības. Jāatzīst, ka īpaši starptautiskos uzņēmumos papildu valodu zināšanas ir ne tikai svarīgas, lai varētu veikt darba pienākumus, bet bieži arī nozīmīgas darbinieku savstarpējai komunikācijai,” uzskata interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
77% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka darbinieks krievu valodas nezināšanu var kompensēt ar augstu kvalifikāciju un spēcīgām zināšanām pārstāvētajā nozarē.
60% respondentu savas krievu valodas zināšanas, izceļot īpaši runātprasmi, novērtē kā izcilas, 28% tās ir sarunvalodas līmenī, bet 10% atzīst, ka tās ir zemā līmenī. Tāpat 93% respondentu atzīst, ka viņu esošā darbavieta nepiedāvā iespējas apmeklēt krievu valodas kursus.
Teju puse jeb 49% uzskata, ka krievu valodas zināšanas ir viena no atslēgām konkurētspējai darba tirgū, 40% domā, ka valodas loma dažādās nozarēs ir atšķirīga. Savukārt 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka krievu valodas zināšanas neietekmē konkurētspēju darba tirgū.
Atbildot uz jautājumu, kurās nozarēs svešvalodu zināšanas nepieciešamas visvairāk, aptaujātie visbiežāk atzīmēja apkalpošanas sfēru, tūrisma nozari, tirdzniecību, transportu / loģistiku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozari.
Interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu “Klondaika” veiktais pētījums noritēja no 6. līdz 20. martam, kopumā aptaujājot 3021 respondentu.
