Jauniešu vieglprātību savā labā izmantos negodprātīgs darba devējs, brīdina eksperti 0
Pieredze liecina, ka atbilstoši Darba likumam noslēgts darba līgums ir vienīgais veids, kā cilvēks var justies pasargāts attiecībās ar darba devēju un drošs par savu nākotni.
Īpaša uzmanība darba līguma noformēšanai jaunā darba vietā būtu jāpievērš jauniešiem, kuriem trūkst praktiskās darba pieredzes un bieži vien arī zināšanu par darba tiesībām, atzīst mobilo sakaru operatora “Bite” iniciatīvas “Jauno talantu dienas” eksperti.
Lielākais vairums jeb 79% jauniešu atzīst, ka galvenais kritērijs potenciālās darba vietas izvēlē viņiem ir iespēja labi nopelnīt.
Uzņēmuma reputācijai un nodarbinātības politikai, tostarp tam, vai konkrētais darba devējs nodrošina sociālās garantijas, uzmanību pievērš vien katrs trešais, liecina mobilo sakaru operatora “Bite” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati.
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši darba līgumam nepievērš pienācīgu uzmanību un neiedziļinās tajā, uzskata eksperti.
Aptauja veikta 2018.gada augustā. Tās ietvaros aptaujāti 546 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem.
Līgumā alga jānorāda pilnā apmērā
Advokātu biroja “Primus Derling” zvērināta advokāte Dace Driče norāda, ka rakstveidā noslēgts darba līgums ir pierādījums tam, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības. Nesaskaņu gadījumā šāds darba līgums ļauj darbiniekam aizstāvēt savas intereses gan pret darba devēju, gan Valsts darba inspekcijā, gan tiesā.
Tāpat jāatceras, ka būtiski līgumā darba algu norādīt pilnā apmērā, jo pabalsti slimības, bezdarbnieku, grūtniecības gadījumos, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā ir atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.
Ja darba līgumā alga netiek uzrādītā pilnā apmērā, tad ir jārēķinās, ka gadījumā, ja darbiniekam būs nepieciešamība saņemt kādu no šiem pabalstiem, to apmērs būs daudz mazāks nekā bija faktiskā alga, jo nav veiktas sociālās iemaksas pilnā apmērā, skaidro Driče.
Viņas sacīto apstiprina arī Valsts darba inspekcijas dati. Proti, pērn, reaģējot uz saņemtajiem iesniegumiem, konstatēti 1915 darba tiesību pārkāpumi, bet, veicot apsekojumus 7341 uzņēmumā, konstatēti 4140 pārkāpumi.
Lielākā daļa šo pārkāpumu bija saistīti ar nereģistrētu nodarbināšanu, daļa šo pārkāpumu bija saistīti arī ar darba samaksas neizmaksāšanu darbiniekiem.
Jauniešu vieglprātību izmanto negodprātīgi darba devēji
Abām pusēm saprotamu nosacījumu un ilgtermiņa domāšanas nozīmi uzsver arī “Bites” klimata kontroles menedžere Laura Pļavniece.
Viņas novērojumi liecina, ka jaunieši bieži vien ļoti vieglprātīgi izturas pret darba līgumu, ko negodprātīgs darba devējs var izmantot savā labā. Klasiskākais gadījums – darba alga var tikt neizmaksāta pilnā apmērā vai arī vispār netikt izmaksāta.
Tāpat pastāv iespēja, ka nebūs iespēja izmantot mācību atvaļinājumu vai paņemt slimības lapu saaukstēšanās gadījumā, būs jāmaksā soda nauda par iekšējo darba kārtības noteikumu neievērošanu, piemēram, kavējumiem, u.tml., norāda Pļavniece.
Tiesa, ir darba devēji, kuri algu maksā noteiktajā laikā un apmērā, taču paredzētās piemaksas, piemēram, par nakts darbu, neaprēķina. Eksperti norāda, ka tieši jaunieši bieži vien nezina par Darba likumā noteiktajām piemaksām.
Driče uzsver, ka līgumā minētajai algai par pilnas slodzes darbu ir jābūt ne mazākai par valsts noteikto minimumu, un šobrīd tie ir 430 eiro. Papildus algai darba devējam ir jāizmaksā piemaksas, ja darbinieks veicis papildu darbu vai darbu, kas saistīts ar īpašu risku.
Tāpat piemaksas pienākas par nakts darbu. Savukārt par virsstundām vai darbu svētku dienās darba devējs var piešķirt piemaksu vai brīvo laiku citā dienā, norāda Driče.
Jālasa arī amata apraksts
Lai izvairītos no darba tiesību pārkāpumiem, stājoties darba attiecībās, līgums ir jāizlasa ļoti rūpīgi un visi neskaidrie jautājumi ir jāprecizē pirms tā parakstīšanas.
Turklāt par darba līgumā iekļautajiem nosacījumiem var konsultēties gan ar vecākiem, gan ar juristiem un Valsts darba inspekcijas pārstāvjiem, uzsver “Bites” pārstāve.
Viņa piebilst, ka, iepazīstoties ar darba līguma nosacījumiem, uzmanība jāpievērš ne vien algas apmēram, piemaksām, darba laikam u.tml., bet arī amata aprakstam, kas ir neatņemama darba līguma sastāvdaļa, jo tajā ietverts pienākumu un uzdevumu kopums, kuru apņemas veikt darbinieks.
Pēc Pļavnieces teiktā, lielākā daļa jauniešu amata aprakstu nelasa vispār. Viņiem tas šķiet nenozīmīgs. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka, ja darbiniekam nav skaidri viņa tiešie darba pienākumi, tas darba gaitā var radīt liekus pārpratumus.
“Tāpēc vēlos uzsvērt, ka jaunie darbinieki ir tiesīgi jautāt darba devējam sava amata aprakstu, kas ļauj gūt plašāku ieskatu veicamajos pienākumos,” iedrošina Pļavniece.
Lai sniegtu jauniešiem praktisku informāciju par pareizu darba attiecību uzsākšanu un iedvesmotu viņus sākt veidot veiksmīgu profesionālo karjeru, BITE iniciatīvas “Jauno talantu dienas” ietvaros, sadarbojoties ar dažādu jomu ekspertiem, šonedēļ organizēja aktuālajiem darba tiesību jautājumiem veltītu semināru “Zini!”.
Mobilo sakaru operatoram “Bite” visā Latvijā patlaban ir 800 bāzes stacijas un 37 klientu apkalpošanas centri.
