Jauniešu algas aug straujāk, bet viņi prasa vēl vairāk 0
Lielākā daļa jauniešu uzskata,ka viņu zināšanas un prasmes ir atbilstošas, lai pelnītu vismaz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas nozīmē, ka bruto algai būtu jābūt virs 1000 eiro mēnesī. Turklāt piektā daļa jauniešu atzīst, ka ir vismaz 1200 eiro lielas algas vērti.
Jauniešu prasības pret potenciālo atalgojumu pēdējā gada laikā krietni augušas,
atklāj SEB bankas veiktā jauniešu aptauja, kas veikta jau trešo reizi. Šoreiz aptaujāti 1090 jaunieši 18 līdz 25 gadu vecumā.
Pētījums arī atklāj, ka jaunieši ne tikai vēlas, bet ir spējīgi nopelnīt salīdzinoši augstu algu. 23 procenti jauno cilvēku arī realitātē pelna no 800 līdz pat 1200 eiro uz rokas. Pērn šādu algu saņēma tikai 16 procenti aptaujāto jauniešu. Deviņi procenti aptaujāto pelna pat virs 1200 eiro, bet pērn šādu veiksminieku bija vien trīs procenti. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka vislielākā jauniešu grupa – 38 procenti – pelna 500 līdz 800 eiro. Pērn tādu bija 42 procenti. Tomēr jauniešu saņemtais atalgojums ārpus Rīgas un tā apkaimes neaug tik strauji.
Izglītības sistēma uzlabojas
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars uzsver: jauniešu saņemtais atalgojums aug straujāk nekā vidējā alga Latvijā kopumā. “Tas arī liecina, ka šiem jaunajiem cilvēkiem piemīt kvalitātes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Vecākās paaudzes darbiniekus viņi izkonkurē ar to, ka labāk pārzina tehnoloģijas un labāk pārvalda angļu valodu,” viņš secinājis. “Lai kā arī nekritizētu izglītības sistēmu, to jauniešu kvalitātes, kas nonāk darba tirgū, liecina, ka arī izglītības sistēma uzlabojas.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Ruta Porniece gan norāda, ka jauniešu prasmes tomēr bieži vien neatbilst darba tirgus prasībām. To apliecina tas, ka daļā nozaru trūkst nepieciešamā darbaspēka: jaunieši izvēlas mācīties to, kas viņiem patīk vai tur, kur mācās viņu draugi, bet nepietiekami domā par to, kur pēc izglītības pabeigšanas strādās un cik pelnīs. Tā kā gandrīz trešdaļa vidusskolu absolventu neiegūst nekādu profesiju, aprēķināts, ka 2022. gadā Latvijā jau būs 25 000 jauniešu bez konkrētas profesijas.
Pētījums arī atklāj, vecumā no 18 līdz 25 gadiem 47 procenti tikai strādā, 33 procenti mācās un strādā, bet 14 procenti tikai mācās. Jaunieši, kuri tikai strādā, lielākoties ir vecumā virs 23 gadiem. Šajā vecuma grupā jau 87 procentiem galvenais ienākumu avots ir pašu nopelnītai. Tieši šajā vecumā tad arī ir salīdzinoši daudz tādu, kuri pelna labas algas: virs 1200 eiro mēnesī saņem pat 27 procenti. A. Škapars teic: tik daudzu jauniešu finansiālā neatkarība ir pozitīva ziņa.
Savukārt 18 līdz 19 gadu vecumā jaunieši vēl lielākoties nestrādā un galvenais ienākumu avots tad ir vecāku vai citu radinieku finansiālais atbalsts, kas nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Taču arī šajā vecumā 40 procenti jau saņem regulāru algu, kas lielākajā daļā gadījumu ir virs 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Cer pelnīt virs 1500 eiro
Jauniešiem arī jautāja, kādu algu viņi sagaida pēc pieciem gadiem: atklājās, ka vairāk nekā puse cer pelnīt virs 1500 eiro. Taču te parādās ievērojamas atšķirības starp meiteņu un puišu cerībām. Pat 39 procenti no aptaujātajiem puišiem uzskata, ka viņiem būtu jāpelna virs 2000 eiro mēnesī, bet no meitenēm šāda vēlme izskanēja tikai 14 procentos gadījumu. A. Škapars novērojis, ka arī darba intervijās meitenes parasti izvairās runāt par algu un, kad potenciālais darba devējs pats jautā, cik tad jauniete grib pelnīt, sarkst un nosauc par 20 procentiem mazāku summu nekā puiši, kuri pretendē uz šāda paša līmeņa amatu.
Tajā pašā laikā sieviešu kvalitātes bieži vien ir augstākas nekā puišiem.
“Vismaz bankā var novērot, ka sievietes labāk tiek galā ar stresu un precīzāk izpilda prasīto, kamēr puiši gatavi daudz sapņot, bet ne vienmēr darīt,” atzīst A. Škapars. Arī runājot par mūsdienu jauniešu sagatavotību darba dzīvei kopumā, bankas pārstāvis teic: kaut mūsdienu jauniešu prasmes ir augstas, viņi diemžēl retāk nekā vecāku paaudžu cilvēki gatavi smagi strādāt.
Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” studente Olga Jasjuļaņeca, kura ir praksē “SEB” bankā, pamanījusi, ka jaunieši mēdz pārvērtēt savu noderību darba tirgū, proti, viņu kvalifikācija tomēr neatbilst tam atalgojumam, ko jaunie cer saņemt. Turklāt mūsdienu iespējas piedalīties dažādās starptautiskās, pārsvarā Eiropas Savienības finansētās apmaiņas un izglītības programmās, jauniešus izlutinājušas, jo šajās programmās ir dāsnas stipendijas un kabatas naudas, līdz ar to jauniešiem vēlāk grūti pierast, ka šāda pati summa jānopelna ikdienišķā darbā.
