Jauniešiem mazāk rūp, vai preču iepakojums ir draudzīgs dabai 0
Lai gan vairāk nekā pusei jeb 58% Latvijas iedzīvotāju, iegādājoties preces, kopumā ir svarīgi, lai preču iepakojums būtu videi draudzīgs un pārstrādājams, trešdaļai aptaujāto tas nešķiet būtiski, liecina AS “Latvijas Zaļais punkts” un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Biežāk šādu attieksmi pauduši gados jauni cilvēki, vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Saskaņā ar veikto aptauju, visatbildīgāk pret videi draudzīgu iepakojumu attiecas vecāka gadagājuma respondenti, ar katru desmitgadi šai attieksmei pavājinoties: divas trešdaļas jeb 64% aptaujāto vecumā no 64 līdz 75 gadiem atzinuši, ka viņiem ir svarīgi, lai iepakojums būtu videi draudzīgs, kamēr vecuma grupā 18–24 gadi – mazāk nekā puse jeb 47% respondentu.
“Lai gan zaļais dzīvesveids kļūst aizvien populārāks visā sabiedrībā, aptaujas dati rāda, ka jaunieši ikdienas steigā nepievērš tik lielu uzmanību saviem paradumiem.
Arī attiecībā uz atkritumu šķirošanas paradumiem tieši šī auditorija, lai arī ir visinformētākā un atzīst, ka izprot atkritumu šķirošanas nepieciešamību, ir viskūtrākā kā biežāko iemeslu minot savus ieradumus, nevis konteineru vai informācijas trūkumu. Visticamāk, ka galvenais iemesls ir tas, ka jaunieši šajā vecumā joprojām dzīvo ar vecākiem, kuri veic pirkumus, gatavo maltītes un veic mājas soli.
Taču iepakojums, kuru nav iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, rada lielu atkritumu apjomu un slodzi apkārtējai videi. Lai gan daudzi vietējie ražotāji jau iepako savus produktus dabai draudzīgā iepakojumā, ikviens no mums var sniegt vēl lielāku ieguldījumu, atsakoties no plastmasas maisiņiem un pilnveidojot savus iepirkšanās paradumus,” paužKaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors.
Kā liecina SKDS veiktā aptauja, lai samazinātu iepakojuma patēriņu, šobrīd iedzīvotāji izvēlas dažādas metodes. Lielākā daļa iespēju robežās cenšas iepakojumu izmantot atkārtoti (65%), kamēr krietni mazāk ir to, kuri apmeklē veikalu, līdzi ņemot savu iepakojumu. Tikai trešdaļa jeb 34% aptaujāto uz veikalu dodas ar auduma maisiņu, stikla trauku sveramajiem produktiem u.tml.
Vēl daļa aptaujāto, iepērkoties atturas no plastmasas maisiņu izmantošanas – piemēram, iegādājoties biezpiena sieriņus, tos neliek atsevišķā plastmasas maisiņā, bet gan pie citiem produktiem. Zīmīgi, ka daļa sabiedrības (22%) arī cenšas izvēlēties preces, kas jau ir iepakotas videi draudzīgā un pārstrādājamā iepakojumā.Satraucošs gan ir fakts, ka salīdzinoši liela daļa jeb 15% iedzīvotāju nedara neko, lai mazinātu preču iepakojuma patēriņu.
Jāpiebilst, ka dažādās iedzīvotāju grupās vērojams atšķirīgas attieksmes un iepirkšanās paradumi. Tā piemēram, sievietēm salīdzinoši biežāk nekā vīriešiem ir svarīgi, lai iegādāto preču iepakojums būtu videi draudzīgs un pārstrādājams (attiecīgi 64% un 52%).Bet gados jaunāki cilvēki veikalā biežāk atsakās no plastmasas maisiņiem – to minējuši 38% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Jau ziņots, ka, lai veicinātu iepakojuma atkārtotu pārstrādi un aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu jau iepakojuma ražošanas un produktu iepakošanas procesā, kā arī atvieglotu pircēju ikdienu, veikalu plauktos meklējot produktus videi draudzīgā iepakojumā, “Latvijas Zaļais punkts” radījis iniciatīvu “Zaļi pakots”.
Jaunizveidotajā iniciatīvā spēkus apvienojuši “Latvijas Zaļais punkts”, Latvijas Iepakojuma asociācija un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Plānots, ka iniciatīvas ietvaros tiks īstenota virkne aktivitāšu, kas vērstas uz izmantotā iepakojuma apjoma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespēju attīstīšanu un sabiedrības izglītošanu, mudinot izvēlēties sociāli atbildīgu ražotāju produktus un pakalpojumus.
