Jauniešiem līdz 18 gadu vecumam liegs pārdot enerģijas dzērienus 10
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kura mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu.
Plānots, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, informē Saeimas Preses dienestā.
Ņemot vērā, ka likumprojekts skar Eiropas tiesības, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informējuši, ka likumprojekts nosūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) un sākotnēji saņemti sešu dalībvalstu iebildumi. Latvijai sniedzot atbildi uz tiem, vairāk komentāru netika saņemti. EK neizmantoja tiesības iebilst pret šo ieceri, tāpēc šo likumprojektu drīkst virzīt uz priekšu.
Enerģijas dzērienu aprites likums izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011. līdz 2017. gadam. Tas nepieciešams, lai regulētu enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tostarp rūpēs par jauniešu veselību ierobežotu enerģijas dzērienu tirdzniecību personām, kas jaunākas par 18 gadiem, norāda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP).
Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tā vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.
Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas personām, kuras nav sasniegušas pilngadību, kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Enerģijas dzērieni mazumtirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami, un vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde, kas vēsta par augsto kofeīna saturu dzērienā un to, ka tas nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
Likumprojekts paredz arī noteikt enerģijas dzērienu reklāmā ietveramo informāciju, proti, brīdinājumu par enerģijas dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi, kā arī šādas informācijas vizuālo izvietojumu un reklāmas ierobežojumus.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka Enerģijas dzērienu aprites likuma izpildi uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un citas uzraudzības un kontroles iestādes atbilstoši savai kompetencei.
Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Dietoloģe Laila Meija atzīmē, ka cilvēki ķeras pie enerģijas dzērienu lietošanas, kad nākas naktis pavadīt strādājot vai mācoties. Dzēriena lietošana neļauj iemigt un paildzina darbaspējas. Taču, regulāri to dzerot, dzēriens var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz organismu.
“Vairums cilvēku pat ar divu trīs kafijas tašu palīdzību dienā neuzņems tik daudz kofeīna, cik ir vienā enerģijas dzēriena pudelē vai bundžā. Neapzinās, kādu kaitējumu enerģijas dzēriens var radīt, ja to dzer vairākas bundžas dienā,” atklāja dietoloģe.
Ja enerģijas dzērienu lieto reizi divās nedēļās vai mēnesī, tas neatstāj jūtamas pēdas organismā. Arī sākot dzert tos regulāri, piemēram, reizi dienā, manāmu izmaiņu pašsajūtā nebūs. Taču, ja dzer vairākas dienas un nedēļas, turklāt ne vienu vien pudeli vai bundžiņu, rodas trauksmes sajūta, uzmanības un miega traucējumi.
Regulāri lietojot enerģijas dzērienus, ir ļoti grūti koncentrēties. Turklāt kofeīnam piemīt atūdeņojoša iedarbība, un enerģijas dzērienā esošais taurīns pastiprina tā ietekmi uz sirdi. Iespējami sirds ritma traucējumi, kas sliktākajā gadījumā var novest pat pie sirds apstāšanās.
Savukārt nervu sistēma ir pārkairināta – cilvēks visu laiku atrodas uzbudinātā stāvoklī, ir viegli aizkaitināms. Tāpat palielinās kuņģa sekrēcija, radot kuņģī dedzināšanas sajūtu. Lielā cukura koncentrācija enerģijas dzērienā ne tikai aplipinās ķermeni ar liekām kalorijām, bet arī bojās zobus.
