“Jaunieši vairs netiek ar sevi galā, viņi bieži sev dara pāri!” Psihiatre nosauc pusaudžu depresijas pazīmes 67
Tas, ko mēs redzam ir trauksmes traucējumi – viņi ir bažīgi, ir grūtības pašiem ar to tikt galā, paši itin bieži sev dara pāri. Viņi sāk sevi dedzināt, sev griezt ar dažādiem priekšmetiem – žiletēm; salauztām pildspalvām skrāpēt sev dažāda dziļuma brūces. Tipiskākās vietas ir rokas un augšstilbi. Šādu komentāru TV24 raidījumā “Dr. Apinis” sniedza Anete Masaļska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatre.
“Tāpēc arī bērnu psihiatri konsultāciju laikā lūdzam jaunietim parādīt rokas un kājas, nevis tikai ticam, ka viņš to nedara. Diezgan bieži parādās baisa aina – man pašai konsultāciju laikā bijis, ka jāved jaunieti šūt, jo tās brūces bija tik dziļas, ka pārsēju vienkārši uzlikt nebija iespējams,” stāsta Masaļska.
Jauniešiem ļoti bieži ir miega traucējumi – viņi neguļ. “Ko mēs redzam – depresīvā simptomātika. Viņi ir drūmi un nomākti, garastāvoklis ir svārstīgs, viņi vairs nespēj tikt galā ar ikdienas aktivitātēm, viņiem slīd uz leju sekmes, viņi pamet aktuālās aizraušanās, nodarbošanās, pulciņus, jo vairs nav spēka, enerģijas. Tās ir pazīmes, ko apkārtējie var redzēt, komunicējot ar jauniešiem!”
Bērnu psihiatrs: Pieprasījums pēc psihiskās veselības pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu apjomu
Pieprasījums pēc psihiskās veselības pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu apjomu, pirmdien Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pasākumā par aktuālo situāciju bērnu psihiskās veselības aprūpē aģentūrai LETA atzina bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Pēc viņa paustā, kopumā psihiskie traucējumi ir vieni no izplatītākajiem veselības traucējumiem, un vismaz vienam no pieciem bērniem un jauniešiem ir kaut kādas psihiskas grūtības, kas ietekmē viņu ikdienas funkcionēšanu. Turklāt vismaz vienam no desmit bērniem un jauniešiem tās ir tik izteiktas, ka varētu runāt par formāli diagnosticējamiem psihiskiem veselības vai attīstības traucējumiem. Rezultātā pieaug arī pieprasījums pēc psihiskās veselības pakalpojumiem, un pērn BKUS psihiatri ambulatori snieguši 7410 konsultāciju, kas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš.
Covid-19 pandēmijas laikā aptuveni divas reizes palielinājies paškaitējumu nodarījušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu psihiatrijas klīnikā, tāpat aptuveni divas reizes palielinājies pacientu skaits ar garastāvokļa traucējumiem, un aptuveni par trešdaļu vairāk kļuvis bērnu ar ēšanas traucējumiem. Manāmi pieaudzis arī klīnikā nonākušo ar stresu saistīto psihisko traucējumu un depresijas pacientu skaits. Bezborodovs norādīja, ka daudz vairāk pacientu nekā agrāk slimnīcā nonāk akūtā stāvoklī, turklāt pieaug arī pieprasījums pēc psihiatru konsultācijām citās nodaļās.
Šī gada beigās slimnīcas teritorijā durvis varētu vērt Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs, kurā attiecīgi plānots sniegt plašāku palīdzību bērniem un jauniešiem ar psihiskās veselības traucējumiem gan stacionārā, gan ambulatori. Turp pārcelsies speciālisti no pašreizējām darba telpām, kas atrodas BKUS daļā Juglas ielā 20. Bezborodovs informēja, ka centrā, piemēram, būs izveidotas atsevišķas nodaļas ar individuālām palātām, speciālisti strādās multiprofesionālās komandās, savukārt pusaudžiem ar ēšanas traucējumiem varēs sniegt mērķtiecīgāku palīdzību.
Kopējā ēkas platība būs 4100 kvadrātmetri, būvniecības kopējās izmaksas ir 9 526 024 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības Reģionālā fonda atbalsts 5 067 189 eiro apmērā.
