Es tikai marihuānu, neko citu 0
Narkoloģe Velga Sudraba savā ilggadējās prakses laikā novērojusi, ka liels skaits jauniešu, kuri dzimuši 80.-tajos un 90.-tajos gados, ir kaut vai vienu reizi pamēģinājuši kādu no narkotiskajām vielām. Lielākā daļa šo jauniešu atbild – es tikai pamēģināju, tā bija tikai marihuāna, nekas cits.
„Jaunieši lieto narkotikas ļoti daudz, jo šobrīd pieejamība narkotiskajām vielām ir liela, neatkarīgi no tā, ka tās ir aizliegts tirgot. Pusaudžu vecumā jaunieši ir nedaudz apjukuši – ne īsti viņi ir pieauguši, ne īsti vairs bērni. Viņi vēlas dzīvot pieaugušu dzīvi, un tas ir veids, kā viņi cenšas šo apjukumu mainīt, nedaudz aizejot no realitātes,” skaidro V. Sudraba.
Jaunieši tic mītam – marihuāna ir labāka nekā alkohols. Tomēr marihuāna ir ļoti smaga viela. „Ja mēs apskatām ķīmisko formulu, tad spirtam tā ir vienkāršāka, bet marihuānai tie ir benzola gredzeni, tādējādi šī viela mūsos uzturas ilgāk. Nevienu alkoholu nevar atrast matos un nagos. Pie regulāras marihuānas lietošanas tā cilvēka matos un nagos uzglabājas vēl mēnesi. Jāpiebilst gan, ka Latvijā ekspertīzes veic, pārsvarā izmeklējot urīnu un asinis, izņemot kriminālistikā, kad var veikt arī citu audu izmeklējumus,” stāsta V. Sudraba.
Narkoloģe apstiprina, ka marihuāna un amfetamīns ir biežāk izplatītās vielas jauniešu vidū. Viņai palīdzību lūdz arī cilvēki, kuri lietojuši kokaīnu un heroīnu, bet katrs no viņiem sākotnēji pamēģinājis marihuānu, vēlāk jau pārejot vai uz amfetamīnu, vai kokaīnu, viena daļa pat uz heroīnu. Tāpēc tik būtiski ir nenonākt līdz pirmajam mēģinājumam!
„Manā praksē nav bijis neviena, kurš marihuānai būtu pārkāpis pāri un iesācis savu atkarību ar citām narkotiskajām vielām. Parasti jaunieši jau paspējuši gan smēķēt, gan pamēģināt alkoholu, vēlāk jau lieto marihuānu. Pie marihuānas viena daļa apstājas un atgriežas pie alkohola, lietojot to, līdz nonāk pie atkarības. Cita daļa alkoholu lieto tikai sadzīves situācijās vai arī aiziet tālāk, izvēloties jau citas narkotiskās vielas.”
Ir situācijas, kad cilvēks nolemj vienu apreibinošo vielu aizvietot ar citu, piemēram, iemainot marihuānu pret alkoholu. Šādu situāciju iespējams novērot, ja cilvēks nolēmis veidot ģimeni, tādēļ it kā apzinoties marihuānas ļaunumu, izlemj par labu alkoholam, domājot, ka tā lietošana neradīs sekas. „Ja alkohols tiek lietots tikai, piemēram, svētkos, tad es to nesauktu par aizvietošanu. Taču, ja piektdienās, piemēram, jaunietis ar draugiem lietoja marihuānu, bet tagad tās vietā izvēlas alkoholu lielos daudzumos, lietojot to tikpat regulāri, tad es to sauktu par aizvietošanu. Tomēr jāatceras, ka abas šīs vielas rada atkarību,” tā V. Sudraba.
Jebkura apreibinoša viela var radīt ļoti spēcīgu atkarību. Marihuāna kā halucinogēna viela rada izteiktu amotivācijas stāvokli. Lai gan cilvēkam ir visas iespējas kaut ko darīt, kaut kur iet, strādāt, mācīties, viņš to nevēlas. Smadzenēm svarīgu vielu – neirotransmiteru – veidošanās un izdale tiek traucēta, cilvēkam zūd motivācija.
