“Nevarēju sagaidīt, kad tas viss beigsies” 0
Tomēr tā nebija pēdējā reize. Otrā reize, kad Paula atkārtoti pamēģināja narkotikas, bija vasarā pirms pēdējā vidusskolas gada. Tikai šoreiz tā vairs nebija marihuāna, bet gan amfetamīns. Tas notika vienā no daudzajiem vasaras festivāliem. Baltais pulverītis tika uzlikts uz dzīvokļa atslēgām un iešņaukts.
„Man iedeva ļoti mazu devu. Šoreiz man nebija slikti. Negulēju kādas divas diennaktis. Pēdējo reizi es gulēju ceturtdienas naktī uz piektdienu. Nākamā reize bija svētdienas nakts. Man negribējās ēst. Es varēju izdzert ļoti daudz alkohola, bet absolūti nepiedzēros. Man bija milzu enerģija – dejoju, dziedāju, varēju iet visur viena, man vairs nevajadzēja cilvēkus. Man likās, ka kompānija man vairs nav nepieciešama,” atceras Paula.
Tomēr arī šī nebija meitenes pēdējā reize, kad tika lietotas narkotikas. Pagājušajā gadā, dodoties ceļojumā uz Amsterdamu, Paula no jauna pamēģināja marihuānu, tikai šoreiz apreibinošo kēksiņu sastāvā. Draugi apsēdušies kanāla malā, katrs apēdis savu kēksiņu, un visi kopā devās izbraucienā ar kuģīti. Pēc stundas, kad jaunieši bija nokāpuši no kuģīša, Paula sāka histēriski smieties, smējās par visu, ko ieraudzīja. „Pēc kāda laika man ļoti sagribējās ēst. Atceros, ka tur pārdeva garšīgas vafeles ar Nutella pildījumu. Tajā dienā man tas viss tik ļoti garšoja. Savukārt, nopērkot šīs pašas vafeles nākamajā dienā, garša nešķita vairs tik laba.”
