Sabiedriskā organizācija “Stop drugs” gāja reidos; neapstājas 0
Gan tad, kad “spaiss” bija legāls, gan bodīšu iznīdēšanas periodā, reidos gāja sabiedriskās organizācijas “Stop drugs” brīvprātīgie. Tajā ir gan vecāki, gan esošie un bijušie sportisti, militāristi, policijas darbinieki, arī pa kādam bijušajam “lietotājam”. Viņi bija tie, kuriem nebija vienalga, un kuri, līdzās policijas darbam, gāja sabiedriskajos reidos.
Savukārt Jūrmalā teju vai leģendārs kļuvis gadījums, kad “spaisa bodīti” aizbiedēja vīri ar beisbola nūjām.
Citas tirgošanās vietas tika aizdedzinātas.
Šobrīd “Stop drugs” brauc uz izsaukuma vietām – kolīdz kāds ziņo par aizdomīgu jebkādu narkotisko vielu lietošanu. Taču akcents šobrīd likts uz sabiedrības izglītošanu.
Ar pirmo piegājienu viegli sazvanu organizācijas “Stop drugs” vadītāju Sandri Bergmani – telefons ir vienmēr sazvanāms, lai varētu reaģēt. Viņš pats “Stop drugs” iesaistījies personisku motīvu vadīts – bērniņš bijis mazs, un Sandrim nav gribējies, lai sieva ar ratiņiem ir nedrošā situācijā – tuvumā bija “spaisa bodītes”. Kā arī, četrpadsmit ar pusi gadus strādājot bruņotajos spēkos, esot ieaudzināts un pašsaprotams, ka dzimtene ir jāaizstāv.
Pateicoties organizācijas un policijas reidiem, viņš atsauc atmiņā: “Kad pirmo reizi, 2013. gada 18. novembrī, sākām pirmo reidu, Rīgā bija ap 60 “spaisa” tirgošanas vietu, bet jau 2014. gada 16. janvārī bija palikušas 37.
Viņš novērtē, ka likumdošanas izmaiņas bija viena no retajām reizēm, kad ar sabiedrības palīdzību tika panākts būtisks uzlabojums sabiedrībai tik nozīmīgā jautājumā. “Tas nebija tikai mūsu panākums, visi to darījām kopā – žurnālisti, vecāki.”
Šobrīd situācija ir daudz labāka. “Spaisa” gadījumu tikpat kā nav, jaunieši narkotikas lieto ievērojami mazāk. “Vēl pirms nedēļas runāju ar narkoloģi Astrīdu Stirnu – Tvaika ielas narkoloģiskajā stacionārā ir brīvas vietas. Agrāk bija tā, ka pat pusgadu bija jāgaida uz ārstēšanos! Psihoaktīvās vielas, agrāk legālās, lieto ievērojami mazāk, jā, marihuānu – vairāk.”
Kas notiek, ja tiek saņemts zvans par aizdomīgu vielu lietošanu? “Braucam jebkurā gadījumā, kaut bieži vien nekas tāds neatklājas, piemēram, tika ziņots, ka Ziepniekkalnā pārdod aizdomīgas vielas, izrādījās – cigaretes no automašīnas. Nekas, arī labi. Ir bijuši gadījumi, kad radinieks jau zina, ka cilvēks “lieto”, bet, sevi izsmēlis, sadusmojies, vēlas pabiedēt otru. Vai mūsu ierašanās palīdz? Nezinu, vai palīdz… Ja cilvēks ir smagā narkotiku atkarībā, viņu ir ļoti grūti nobiedēt. Vajag stipru raksturu, lai no tā ietu prom.
Steidzamies palīgā, lai kādas vielas cilvēks lietotu. Jo uzskatu, ka nav vieglu un smagu narkotiku. Ir reizes, kad dodamies kopā ar policiju vai izsaucam to, citreiz vedam cilvēkus uz Aptiekas ielu uz “atkačku”. Ja notiek narkotiku tirgošana, tas ir policijas kompetencē.
Šobrīd galvenais mūsu darbs ir izglītošana – monitorējam, aktīvi izglītojam, iesaistām jauniešus sportā, vadām lekcijas. Jo galvenais ir novērst pašu pirmo brīdi – pirmo lietošanas reizi! Jāizglīto gan bērni, jaunieši, gan vecāki. Mēs nekad nevaram nolaist rokas – esam gatavi, ja būtu līdzīga situācija, atkal “iziet ielās”.”
Lūk, ieskats vēsturē par to, kā sabiedrība palīdzēja cīņā ar “spaisa” tirgotavām.
