Jaunieši un narkotikas. “Modē” citas vielas, mainās pieejamība, katrs piektais pamēģinājis 0
Narkotiku lietošanas statistika un ieskats nesenajās “spaisa” pīķa stundās
Autores: Juta Žvira un Linda Rozenbaha, speciāli Veselam.lv
“Katrs piektais skolas vecuma jaunietis Latvijā pamēģinājis narkotikas,” liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra pētījums, kurā aptaujāja 8074 skolēnus no 7. līdz 12. klasei un 1.-3. kursa studentus no profesionālās izglītības iestādēm. Bieži vien tā sākas kā niekošanās. Iedomājieties vien šos romantiskos pastāstiņus par marihuānas nevainīgumu – jaunieši bieži vien spriež, ka tā ir labāka nekā alkohols. Tieši “nevainīgā marihuāna” nereti ir tā, ko nosauc narkomāni, kam jau jāārstē atkarība, kā pirmo, ko sākuši lietot agrā vecumā: “Es tikai pamēģināju…” Tā liecina narkologu pieredze.
Portāls Veselam.lv, sākot jauno mācību gadu, aktualizē tēmu “jaunieši un narkotikas”, lai mēs būtu redzīgi un dzirdīgi pret to, ko var nodarīt pirmais un nākamais solis, “tikai mazliet pamēģinot”. Ko skola, varas orgāni un vecāki dara, lai novērstu jauniešu narkomāniju.
Vēl nesen vecāku un visas sabiedrības prātus satrauca “spaisa” jeb tobrīd legālo apreibinošo vielu lietošana jauniešu vidū, kas savu pīķa stundu sasniedza 2012. gadā, kas bija visaugstākā pēdējo septiņu gadu laikā: 2012. gada beigās uzskaitē bija 279 bērni (200 zēni un 79 meitenes), rakstīja izdevums “Latvijas Vēstnesis”. Arī 2013. gadā jauniešu, kas uzsāk lietot atkarību izraisošas vielas, skaits kāpa. Situācija bija tik absurda, ka augu maisījumi netika pārdoti kā apreibinoši preparāti, tiem ikreiz bija norādīts atšķirīgs lietošanas mērķis – piemēram, līdzeklis ūdenspīpju tīrīšanai; mainījās arī to sastāvs. Tādēļ, ja policija aizdomīgos maisījumus konfiscēja, tad pēc ekspertīžu veikšanas acīmredzami kaitīgā prece bija tirgotājam jāatdod atpakaļ, jo tās sastāvā aizliegtas (Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos reģistrētas) vielas nebija atklātas.
Situācijas risināšanā aktīvi iesaistījās sabiedrība, organizācija “Stop Drugs”, kas gāja reidos un runāja par situāciju, tāpat aktīva bija policija un mediji. Šis bija viens no retajiem precedentiem, kad sabiedrības iesaistīšanās panāca būtiskus uzlabojumus – ieviesa grozījumus likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kas būtiski ierobežoja tādu jaunu psihoaktīvo vielu iegādāšanos, glabāšanu, izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu sarakstos. Likums stājās spēkā 2013. gada 14. novembrī.
Tā kā ar to nepietika, 2014. gada 9. aprīlī spēkā stājās Krimināllikuma grozījums. Šī likuma 248.2 pants paredz kriminālatbildību par jauno psihoaktīvo vielu vai to saturošu izstrādājumu, kuru aprite ir ierobežota vai aizliegta, neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai lietošanu var sodīt ar naudas sodu, piespiedu darbu, vai pat brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem. Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā jau pirmajās nedēļās slimnīcās nonāca teju uz pusi mazāk šīs indes lietotāju. Arīdzan “spaisa” tirgotavas, kas bija izplatījušās visā valstī, bet jo īpaši Rīgā (Rīgā – ap 60!), ātri tika likvidētas.
Tā bija reāla pieredze, kad vecāki, sabiedriskās organizācijas, policija un valdība kopīgi izdarīja labu lietu Latvijas, Latvijas jauniešu, labā. Diemžēl bija jaunieši, kam tas bija par vēlu – viņi neizturēja. Nomira. Citi bijušie “spaisa” lietotāji šobrīd pārgājuši uz citām vielām un ir narkomāni. Tomēr daudzi ir izglābti.
Kāda šobrīd ir situācija ar narkotiku lietošanu jauniešu, tostarp skolēnu, vidū? Kādas ir jaunās tendences narkotiku lietošanā un kā tiek jauktas pēdas to atpazīšanā? Ko saistībā ar narkomāniju paver interneta vide un kādas ir citas tendences narkotiku lietošanā, kas skar jauniešus? Vai ir skolas, kurās izplatīta narkomānija un kas nonākusi policijas redzeslokā? Kādi preventīvie pasākumiem tiek veikti, lai mazināto narkomānija jauniešu vidū? Izlasiet. Ziniet. Un lai tas nekad jūs personiski neskar!
„Tas bija astotajā klasē. Man vienmēr bijuši vecāki draugi, kuri mācījās vakarskolā – viņiem bieži nebija jāapmeklē skola. Piemēram, ja visiem bija brīva piektdiena, tad ceturtdienas vakars sākās ar alkohola un narkotiku lietošanu. Vienā no šādām reizēm es biju kopā ar viņiem. Sākām ar alkoholu. Vēlāk jau ievēroju, ka daži no viņiem tin kaut ko līdzīgu cigaretei. Citi apreibinošo vielu ieber plastmasas pudelē, ieklāj foliju, izveido caurumiņus un ievelk dūmu. Vienā no šādām reizēm draugi teica, ka arī man būtu jāpamēģina. Piekritu,” atklāj Paula (22) (vārds mainīts).
Paula ir viena no daudziem. 2015. gadā Latvijā Slimību profilakses un kontroles centrs organizēja Eiropas skolu aptaujas projektu par alkoholu un citām narkotiskām vielām (ESPAD). Pētījumā piedalījās 8074 no 7. līdz 12. klasei un 1. līdz 3. kursa profesionālo izglītības iestāžu studenti, no kuriem 2631 bija vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Projekta laikā noskaidroja, ka Latvijā 15-16 gadīgu skolēnu vidū jebkuru nelegālo narkotiku pamēģināšanas rādītājs 2015. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājies par 8% un ir 19%.
Toreiz Paula pamēģināja. Sākumā meitene aptuveni desmit minūtes smējās, bet vēlākās sajūtas viņa atceras pat vēl tagad, lai gan kopš pirmo reizi viņa pamēģināja narkotikas pagājuši astoņi gadi. „Atceros, izgāju laukā no dzīvokļa, bet ik pa laikam dzirdēju puišu balsis. Bija visai vēss oktobra vakars. Es apsēdos uz trepēm, nespēju pacelt galvu. Man bija ļoti slikti.”
Paula sapratusi visu, kas notiek apkārt, dzirdējusi katru vārdu, ko puiši runā dzīvoklī, bet nespējusi lūgt palīdzību! Nav bijis spēka, muti nav varējusi atvērt. Ik pa laikam meitene tikai dzirdējusi: aizejam paskatīties, ko Paula dara. Bet neviens nav nācis. „Šķiet, ka tā nosēdēju kādu stundu. Vēlāk viens puisis mani paņēma uz rokām, un es sāku spēcīgi vemt. Man likās, ka esmu saindējusies. Bija ļoti slikti. Nākamajā dienā skolā bija vācu valodas ieskaite, bet es uz to neaizgāju, jo pat galvu no spilvena nespēju pacelt. Pēc šīs reizes sapratu, ka tas nav domāts man.”
