Jaunieši nevēloties apgūt vienkāršas profesijas 0
Pusei pamatskolu absolventu būtu jāizvēlas mācības profesionālajās vidusskolās vai tehnikumos – lai sasniegtu šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķi, vēl garš ceļš ejams, jo patlaban uz profesionālās izglītības iestādēm dodas vien 36 procenti pamatizglītību ieguvušo.
Tas tomēr ir krietni labāks rādītājs nekā pirms vairākiem gadiem – 2004./2005. mācību gadā profesionālās izglītības ie-stādēs mācījās vien 26 procenti 16 līdz 18 gadus veco jauniešu. IZM uzsver: kaut arī pamatizglītību ieguvušo jauniešu skaits demogrāfiskās bedres dēļ samazinās, arodvidusskolās un tehnikumos audzēkņu skaits būtiski nerūk. Ja vairāk jauniešu izvēlētos profesionālo izglītību, mazinātos bezdarbs un būtu ieguvums arī tautsaimniecībai.
Pēdējo gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu apvienošanas dēļ izveidojušās vairākas ļoti lielas profesionālās izglītības iestādes. Lielākajā – Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā – patlaban mācās 2127 audzēkņi. Taču ko vajadzētu darīt, lai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits turpinātu pieaugt?
Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts uzskata, ka būtu jāmaina vidusskolu finansēšanas modelis. Pašreizējā situācijā skolām izdevīgi pieturēt ikvienu skolēnu, jo nauda seko skolēnam, tāpēc jaunietis tiekot pierunāts palikt vispārējā vidusskolā, pat ja viņa izredzes pēc vidusskolas absolvēšanas sekmīgi studēt nav lielas.
Vidusskolas cenšoties nelaist savās telpās profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjus, kas vēlas informēt skolēnus par arodizglītības iespējām. Liepājā situācija pat bija tiktāl nokaitēta, ka pilsētas izglītības pārvalde bijusi spiesta izdot rīkojumu, kas uzlika skolām par pienākumu ielaist profesionālās izglītības pārstāvjus. Tāpēc tehnikums izmanto dažādus publiskus pasākumus ārpus vidusskolu telpām, kur vervēt jauniešus studijām tehnikumā. IZM gan tieši Liepāju min kā pozitīvo piemēru, jo šajā pilsētā jau tagad puse pamatskolu absolventu dodas mācīties profesionālās izglītības ie-stādēs. A. Ruperts norāda – audzēkņu skaits kritīsies, ja turpināsies cilvēku aizbraukšana no Latvijas.
Liepājas Valsts tehnikumā ir izglītības programmas, kurās konkurss ir divi pretendenti uz vienu vietu, bet ir arī tādas, kur konkursa nav nemaz. Pieprasītākās ir automehāniķu un finanšu darbinieku mācību programmas, bet nepieprasītas izglītības pro-grammas tehnikums pārveido. Piemēram, šuvēju programma pārtapusi par tērpu stilistu programmu.
A. Ruperts spriež, ka jaunieši nevēlas mācīties vienkāršas profesijas – šuvēja, elektriķa vai arī galdnieka. Tam ir vairāki iemesli – viens, ka “jaunieši vairs negrib neko darīt ar rokām”, otrs, ka darba devēji noteiktu profesiju pārstāvjus atalgo sevišķi slikti. Piemēram, Liepājā esot vispārzināms, ka šuvēja darbs ir smags, bet nopelnīt ar to nevar.
Labs veids, kā jauniešus piesaistīt profesionālajai izglītībai, ir stipendijas, kuras vispārējās vidusskolās netiek maksātas. Kaut arī valsts piešķirtā stipendija ir vien astoņi lati mēnesī, A. Ruperts teic, ka mazturīgo audzēkņu ģimenēm tā vienalga ir būtisks atspaids. Taču vēl spēcīgāks stimuls mācībām profesionālās izglītības iestādēs bijis Eiropas Sociālā fonda (ESF) maksātā stipendija līdz 50 latiem, kura gan ir īslaicīgs projekts un šogad tiek maksāta pēdējo gadu.
Ogres Valsts tehnikuma direktore Ilze Brante spriež, ka pašas izglītības iestādes var celt profesionālās izglītības prestižu – ja tās piedāvās labu, mūsdienīgu, konkurētspējīgu izglītību, audzēkņu netrūks. Viņa stāsta, ka tehnikumam krietni palīdz arī darba devēji.
Piemēram, uzņēmumi “Latvijas valsts meži” un “R Grupa” mežsaimniecības jomas labākajiem audzēkņiem piešķir 70 latu lielas stipendijas. No tām gan jānomaksā nodokļi, lai jaunieši jau mācību laikā pierastu tos maksāt, un “uz rokas” stipendiāti saņem 50 latus.
Informācijas dienās tehnikumā arī labprāt piedalās darba devēji, stāstot jauniešiem par darba iespējām pēc tehnikuma absolvēšanas. Patlaban tehnikumā ir konkurss mācībām uz topošo meža mašīnu operatoru, multimediju dizaineru un elektroniķu grupām.
IZM atgādina, ka jauniešiem no 17 līdz 25 gadiem ir iespēja apgūt profesiju īpašās ESF finansētās grupās, kuras veidotas tā, lai būtu īsāks mācību laiks – gads līdz pusotrs gads, kurā tiktu apgūta tikai profesija bez vidējās izglītības. Šajās grupās izglītojamie var saņemt līdz pat 80 latu lielu stipendiju mēnesī. Šajās grupās bijusi arī ziemas uzņemšana, kas gan jau beigusies. Taču, iespējams, ka kādā no profesionālajām skolām vēl palikušas brīvas vietas ESF grupās. Par to sīkāku informāciju var gūt portālā www.niid.lv
Lielākās profesionālās izglītības iestādes Latvijā
| Iestāde | Audzēkņu skaits |
| Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskola | 2127 |
| Profesionālās izglītības kompetences centrs “Rīgas Valsts tehnikums” | 1875 |
| Daugavpils Valsts tehnikums | 1475 |
| Profesionālās izglītības kompetences centrs “Liepājas Valsts tehnikums” | 1395 |
| Austrumlatgales profesionālā vidusskola | 1287 |
| Ogres Valsts tehnikums | 1240 |
