Jaunieši mācās burāt – Rīgā ierodas regate “The Tall Ships Race” 0
Rīgā līdz 28. jūlijam norisinās starptautiskā mācību burukuģu un jahtu regate “The Tall Ships Races”, kura šogad pulcējusi 95 burukuģus un jahtas no 15 valstīm un devusi iespēju gūt pieredzi burāšanā 37 dažādu tautību jauniešiem.
Lai piedalītos regatē, buriniekam jāatbilst dažām noteiktām prasībām – tam jābūt vismaz 9,4 metrus garam un vismaz pusei kuģa komandas jābūt vecumā no 15 līdz 25 gadiem. To prasa regates rīkotāju “Sail Training International” jeb Starptautiskās burāšanas mācību asociācijas izvirzītais mērķis – izglītot jauniešus no visas pasaules burāšanas mākslā un veicināt starptautisku draudzību. Tāpēc kopumā no 3000 burātājiem, kas darbojas uz kuģu un jahtu klāja, 1200 ir kadetu programmas dalībnieki – jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem.
Burinieka vecumam nav nozīmes, tāpēc vienuviet apskatāmi gan senie, gan tikai pirms dažiem gadiem būvētie.
Uzmanīgi tiek izvērtēta arī burukuģa tehniskā gatavība piedalīties šādā pārbaudījumā, ņemot vērā dažādus ar drošību saistītus kritērijus – rāciju darbību, glābšanās iespējas nelaimes gadījumā, navigācijas sistēmu un daudz ko citu, lai kuģis droši varētu uzņemties atbildību par apmācāmo komandu. Neprognozējamo laika apstākļu dēļ došanās jūrā vienmēr bijusi saistīta ar risku, jo pastāv negadījumi, kurus novērst nav iespējams, arī veicot visus iedomājamos drošības pasākumus. Šī gada regati burātāji atzinuši par īpaši izaicinošu, un, cik zināms, pirmo reizi pasākuma vēsturē noticis ar kuģa zaudējumu saistīts nelaimes gadījums – 11. jūlijā noslīcis 1897. gadā celtais Norvēģijas B klases burinieks “Wyvern”. Tā desmit cilvēku komanda tikusi izglābta, taču bojā gājis viens no trim brīvprātīgajiem – Holandes burukuģa “Wylde Swan” komandas locekļiem, kas mēģinājuši piedalīties glābšanā. Doma baznīcā 27. jūlija vakarā notiks par godu šī drosminieka un citu jūrnieku piemiņai rīkots dievkalpojums. Dažādu neparedzētu problēmu dēļ regati priekšlaikus atstājuši arī 25 – 30 citi burinieki, kas ir daudz, salīdzinot ar citiem gadiem.
Interesanti, ka uz katra kuģa klāja tuvu centram var redzēt ievērojama izmēra zvanu. Vācu burinieka “Alexander von Humboldt II” stūrmanis Klauss Jakobsens skaidro, ka šis zvans kalpo kā pulkstenis. Uz klāja esot bīstami valkāt rokas pulksteņus, rotaslietas un citus aksesuārus, tāpēc laiku komanda zina, tikai klausoties šī zvana signālos. To zvana katru pusstundu. Parastais signāls apzīmē pusstundu un dubultais – stundu. Piemēram, pulksten trijos atskan trīs dubultie zvani, bet pusčetros – trīs dubultie un viens parastais.
Regatē jau kopš 1998. gada piedalās arī latviešu C klases jahta “Spaniel”, kura pa šo laiku ieguvusi 18 godalgotas vietas, kuru skaitā ir astoņas pirmās vietas, un tā burāšanas mākslā apmācījusi vairāk nekā 200 jauniešu. Šogad Latviju pārstāv arī D klases jahta “Galaxy”.
Ar īpaši senlaicīgu raksturu piesaista zviedru burinieks “Goetheborg”, kurš būvēts 2003. gadā kā precīza kopija avarējušajam 1738. gada oriģinālam. Tā būvēšanā izmantoti tie paši materiāli un apstrādes tehnikas, kas oriģinālā kuģa celtniecībā, tādēļ tas nav zaudējis savu senatnīgo šarmu.
Modernie burinieki vizuāli ir manāmi atšķirīgi no senajiem, jo to celtniecībā arvien vairāk izmanto modernos materiālus, kurus vieglāk kopt un lētāk nopirkt. Piemēram, buras, kuras agrāk gatavoja no kokvilnas, lina vai kaņepju audekla, tagad pārsvarā ir no sintētiskās šķiedras. Lētākās ir neilona vai poliestera, bet dārgākās – aramīda un oglekļa šķiedras.
Arī mastus vairs nelabprāt gatavo no koka, kā tas bija pieņemts līdz trīsdesmitajiem gadiem. Vieglāku ražošanas un uzturēšanas procesu piedāvā alumīnijs un daudzi tā sakausējumi, iegūtais masts ir izturīgāks, tievāks un vieglāks. Deviņdesmito gadu vidū kuģu būvniecībā, tāpat kā daudzās citās nozarēs, alumīnija sakausējumus sāka aizvietot ar kaut ko vēl piemērotāku – oglekļa šķiedru, kurai piemīt daudz augstāka stiprība un mazāka masa. Šis materiāls ļauj precīzāk modelēt detaļas formu, tādēļ iespējams sasniegt vēl augstāku aerodinamikas līmeni un likt kuģim kustēties ar vēl lielāku ātrumu un mazāku piepūli.
Par labāko risinājumu navigācijas sistēmā jūrnieki atzinuši veco un jauno metožu apvienojumu. Uz katra burinieka vienlaikus atrodamas gan datorizētas navigācijas iekārtas, gan kompasi un papīra kartes, jo šīs senās metodes ir drošas un nepievils pat ārkārtas gadījumā, ja tehnikai kas noticis un tā pārstājusi strādāt, tādēļ tās jāpārzina katram jūrniekam.
Regates ietvaros notiekošajos pasākumos Rīgā drošību sola apdrošināšanas sabiedrība “BTA Insurance Company”, kas vecāku sirdsmiera labad ieviesusi aprocītes maziem bērniem, uz kurām var uzrakstīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju gadījumam, ja pasākuma laikā bērns pazūd no redzes loka. Jebkurš pasākuma apmeklētājs, redzot bērnu ar šādu aprocīti, var palīdzēt nogādāt bērnu atpakaļ vecākiem.
FAKTI Vecākais regates dalībnieks ir B klases burinieks “Caroline af Sandnes” no Norvēģijas, kurš būvēts 1885. gadā un kuru apkalpo 15 cilvēku komanda. Lielākais no dalībniekiem ir Krievijas A klases burinieks “Kruzenshtern”, būvēts 1926. gadā. Tas ir 114,5 metrus garš, 14 metrus plats, un tā masti sasniedz 56 metrus. Tālāko ceļu mērojis Brazīlijas A klases burinieks “Cisne Branco”, kas būvēts 1999. gadā. Mazākā pēc izmēra poļu jahta “Goleniow”, kas ir tikai 10,74 metrus gara. Mazākā apkalpes locekļu skaita ziņā ir vācu jahta “Milan”, kuras komandā ir tikai seši cilvēki. Viens no jaunākajiem A klases burinieku vidū ir vācu “Alexander von Humboldt II”, kurš būvēts tikai 2011. gadā. Vienīgais, kas piedalījies pilnīgi visās regatēs kopš to pirmsākumiem 1956. gadā, ir norvēģu A klases burinieks “Christian Radich”. |
{gallery id=”1944″}
{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”//www.youtube.com/embed/PtgpVPkDXH4″ frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}
