Jaunieši izvēlas apgūt profesijas, kuras bieži vien neatbilst darba tirgus pieprasījumam 0
Pirms izlemt, ko un kur tālāk mācīties pēc 9. vai 12. klases absolvēšanas, vērts ieskatīties darba tirgus prognozēs.
Ekonomikas ministrijā (EM) secināts, ka profesijas, ko jaunieši izvēlas apgūt, bieži vien neatbilst darba tirgus pieprasījumam.
Ja tendences jauniešu studiju un profesiju izvēlē nemainīsies, 2025. gadā darba tirgū trūks pat 17 000 darbinieku, kas ieguvuši augstāko izglītību tā sauktajā STEM jomā, proti, matemātikā, dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs. Vislielākais darbinieku ar augstāko izglītību trūkums varētu būt inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā. 2017. gadā STEM nozarē augstāko izglītību ieguva vien 3400 augstskolu absolventu.
Savukārt sociālo un humanitāro studiju programmu absolventu darba tirgū būs krietni par daudz: pārpalikums varētu sasniegt pat 11 000. 2017. gadā šo jomu studiju programmas absolvēja 4750 personas.
Kā tagad, tā arī turpmāk darba tirgū vismazāk pieprasīs tos, kuri ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību vai palikuši bez profesijas vēl zemākā izglītības līmenī.
Taču visvairāk darba tirgū trūks vidējo profesionālo izglītību ieguvušo. Pēc sešiem gadiem varētu būt pat 31 000 vakantu darba vietu, kas būtu piemērotas vidēja līmeņa speciālistiem ar praktiskām prasmēm. 2017. gadā profesionālās izglītības skolas absolvēja vien 7780 potenciālo darbinieku.
EM ieskatā profesionālajām skolām jāpalielina audzēkņu skaits, taču svarīgi arī, lai profesionālā izglītība kļūtu aizvien kvalitatīvāka. Tāpēc vajag ne tikai moderni aprīkot profesionālās izglītības iestādes, bet arī gādāt par profesionālās izglītības skolotāju kvalifikāciju. Turklāt arī darba devējiem vairāk jāsadarbojas ar profesionālās izglītības iestādēm: jāietekmē tas, ko un kā skolu audzēkņiem māca.
Būtiski arī, lai modernākās profesionālās izglītības iestādes – kompetences centri – jauniešus vairāk uzņemtu tajās izglītības programmās, kuru absolventi labāk pelna.
Savukārt uz mazāk atalgotām profesijām prātīgāk būtu novirzīt mazkvalificētus pieaugušos, kuri gan tāpat jāapmāca, lai viņi būtu noderīgi darba devējam.
Šobrīd starp vidējās kvalifikācijas profesiju pārstāvjiem vispelnošākie ir apsardzes pakalpojumu darbinieki, kuru alga pirms nodokļu nomaksas šā gada martā bija 1187 eiro mēnesī. Otrie labāk pelnošie bija elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki, kas pelnīja 1070 eiro bruto mēnesī. Trešo vietu ar 1016 eiro bruto ieņēma amatnieki un iespieddarbu strādnieki.
Savukārt vismazāk pelnošie – ar 495 eiro bruto mēnesī – bija personiskā patēriņa lauksaimnieki, zvejnieki, mednieki un dabas velšu vācēji. Tāpat maz – tikai 585 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – pelnīja darbinieki, kas strādā personu individuālajā aprūpē. Trešie mazāk pelnošie ar 683 eiro bruto mēnesī bija tirdzniecības darbinieki.
