Jaunieši gatavojas apsargāt Latvijas robežu 0
Pirms kāda laika Saeimā tika pieņemts likums, kura mērķis – atvieglot Rēzeknes Augstskolas (RA) robežapsardzes studentu iespējas iegūt Eiropas līmeņa nozares izglītību. Taču, pirms uzsākt studijas RA, daudzu jauniešu ceļš vedīs cauri pamatzināšanu kalvei – Rēzeknē esošajai Valsts robežsardzes koledžai.
Koledžā apmēram 100 studentu mācās vienu gadu ilgā programmā par robežsardzes inspektoriem, lai saņemtu kaprāļa pakāpi. Savukārt apmēram 75 studējošie divus vai divarpus gadus apgūst jaunākā virsnieka kvalifikāciju, lai rezultātā saņemtu leitnanta pakāpi.
Audzēkņu pieredze
Vairāk par koledžu man pastāsta trīs tās audzēkņi. Trešās mācību rotas kadete, kaprāle Elīna Broka savu karjeras izvēli izdarījusi, pateicoties tēva – bijušā policista – pozitīvajam piemēram. Meitene atzīst – satiekot ilgi neredzētus draugus no citām skolām, viņai bieži nākas atbildēt uz negaidītiem jautājumiem par Robežsardzes koledžas ikdienu. Šeit liela nozīme ir ne tikai fiziskām aktivitātēm, bet arī dienas sadalei un ārējam izskatam. Pēc Elīnas teiktā, meitenes koledžā jūtas tikpat labi kā puiši. Taču pēc absolvēšanas būs iespēja nokļūt dienesta vietās ar savām īpašām niansēm. Un tur gan raizes var sagādāt laika apstākļi vai apkārtējās vides specifika. Ja vien, protams, nebūs jāstrādā lidostā, kur problēmu ir mazāk.
Kaprālis Edgars Japiņš pēc skolas beigšanas vairākus mēnešus strādājis jūrniecībā, taču sācis skumt pēc dzimtenes. Atgriežoties mājās, sapratis, ka var kļūt par tās aizstāvi. Būdams mazs puika, viņš ar lepnumu uzlaikojis tēva formastērpu, jo tētis dienējis gan armijā, gan robežsardzē. Tāpat arī, pateicoties sešiem jaunsardzē pavadītiem gadiem lieliska instruktora vadībā un tam, ka Edgara māja atrodas pierobežā, viņš nolēmis kļūt par robežsargu. Koledžas laikā, redzot amatpersonas ar augstām dienesta pakāpēm, puisis sapratis – ar inspektora amatu viņam nepietiks, tādēļ viņš turpinās studijas un kļūs par virsnieku.
Kas ir visinteresantākais studijās? Daudzveidība. Vienā mācību dienā var apvienot studijas auditorijā, šaušanu ar automātu, peldēšanu un soļošanu ierindā. “Man patīk pārvarēt grūtības,” saka Edgars, stāstot par celšanos plkst. 6.30 un rīta rosmi pusstundas garumā. Studijas viņš uzskata par īstu dienestu. Atšķirībā no citu skolu audzēkņiem Edgars nevar atļauties ballēties darbdienās vai neapmeklēt nodarbības. Taču viņš zina – drīz viņam būs darbs ar stabilu algu.
Visbeidzot Edgars uzsver patriotisma lomu valsts stabilitātē. Ar emocijām viņš stāsta par 18. novembra parādi krastmalā, kad sešgadīgs puika ieņēmis miera stāju un sācis dziedāt, skanot “Dievs, svētī Latviju!”. Viņaprāt, skolām vajadzētu pievērst vairāk uzmanības patriotiskai audzināšanai, jo šādi noskaņoti cilvēki ir Latvijas balsts gan sevišķi grūtos brīžos, gan arī ikdienā.
Par savu nākotni ir pārliecināta seržante Renata Radeviča: “Pēc koledžas absolvēšanas turpināšu dienestu robežsardzē jau kā jaunākais virsnieks ar leitnanta uzplečiem.” Tāpat pastāvēs iespēja mācīties Rēzeknes Augstskolā, kļūstot par vecāko virsnieku. Meitenes karjera sākusies samērā nejauši, pēc Londonā pavadītā pusgada satiekot paziņas, kas tolaik jau studējuši Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolā. Pēc tās beigšanas kādu laiku viņa strādājusi Daugavpils pārvaldes Indras II kategorijas dzelzceļa kontroles punktā, tad nolēmusi atkal studēt, lai paaugstinātu kvalifikāciju.
Prasības koledžā un augstskolā
Studiju programmā ir ietverti 30 mācību kursi. Liela nozīme tiek pievērsta praktiskajām nodarbībām militārajā un profesionālajā jomā, ļaujot lietot teorētiski iegūtās zināšanas. Dažas fiziskās nodarbības meitenēm ir grūtākas nekā puišiem, tomēr tas netraucē izjust prieku un lepnumu par savu dienestu.
Par robežsargu var mācīties tikai Latvijas pilsoņi. Uz iestāšanos vienu gadu ilgajā profesionālās tālākizglītības programmā “Robežapsardze” var kandidēt 18 – 30 gadus vecas personas ar augumu vismaz 165 centimetri, atbilstošu fizisko veselību un iegūtu vidējo izglītību. Tiek ņemti vērā centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultāti, kā arī jānokārto angļu valodas tests un fiziskās sagatavotības normatīvi, jāiztur pārrunas latviešu un angļu valodā. Vēlāk robežsargs studijas var turpināt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmā, kas ilgst 2 vai 2,5 gadus (attiecīgi – pilna vai nepilna laika studijas). Pretendents drīkst būt vecumā līdz 35 gadiem. Pēc tam var mācīties Rēzeknes Augstskolas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā, iegūstot vecākā virsnieka kvalifikāciju un profesionālā bakalaura grādu.
Koledžas teritorijā ir izvietots mācību administratīvais korpuss ar ēdnīcu, muzeju, bibliotēku, dienesta viesnīcu, sporta komplekss ar peldbaseinu, šautuvi, sporta zāli, cīņu zāli, trenažieru zāli, stadions ar futbola laukumu un vieglatlētikas sektoriem, mācību robežkontroles punkts, kinoloģijas centrs. Netālu atrodas savs lauku mācību centrs “Janapole” ar novērošanas torni, mācību robežas iecirkni un atklātā tipa šautuvi.
Uzziņa
Plašāka informācija par Valsts robežsardzes koledžu un Robežapsardzes studiju programmu Rēzeknes Augstskolā – www.vrk.rs.go.lv, www.ru.lv.
