GEORGIJS OSOKINS: “Es iešu līdz galam.” 0
1. Muzicēšana man dod spēku un jēgu dzīvot. Man visapkārt ir mūzika – ģimenē visi četri esam pianisti, arī visi mani draugi saistīti vai nu ar mūziku, vai baletu. Es nevaru bez mūzikas.
2. Aprīlī iznāks mans pirmais CD albums (“Piano Classics”, Lielbritānija). Tajā spēlēju Šopena vēlīnos skaņdarbus. Man šķiet, ka izdevās ļoti skaisti.
3. Amerikāņi uzreiz ceļas kājās un kliedz – bravo! Bet emocionālie, smalkie mūzikas baudītāji japāņi visas emocijas patur sirdī. Ideālu klausītāju nav. Nav svarīgi, kurā valstī koncertē, klausītāju reakcija ir atkarīga vienīgi no tava snieguma.
4. Ne visi skatās Tarkovska, Pazolīni filmas, jo tās nesaprot, un no filmām vēlas gūt vienīgi izklaidi. Tāpat ir mūzikā. Nepiekrītu viedoklim par klasiskās mūzikas krīzi. Domāju, ka tā, tāpat kā teātris, būs vienmēr, jo pat cilvēks, kurš nenodarbojas ar mūziku, zina dižgarus komponistus, kuri dzīvoja pirms 400 gadiem. Viņu mūzikas mākslinieciskais līmenis ir tik augsts, ka vēstures vēji to nevar aizpūst. Bet popkultūrā šodien topā ir viena dziesma, nākamnedēļ cita, un mēs ļoti ātri aizmirsīsim to pirmo. Tā ir izklaide. Bet klasiskā mūzika ir māksla. Klasiskā mūzika ir diezgan elitāra lieta, tajā jābūt līdzdomāšanai. Polijā Šopena konkursu apmeklē ļoti daudz jauniešu. Jā, tas ir Šopena gars, kas visus poļus reizi piecos gados apvieno. Šopens ir poļu nacionālais dārgums, pat lidosta nosaukta komponista vārdā.
5. Pianistiem ir paveicies ar profesiju, māksliniecisku kulmināciju, manuprāt, sasniedzam tikai pēc 50 gadu vecuma. Tas ir mūziķa briedums. Daži pianisti, piemēram, ģeniālais 20. gs. pianists Vladimirs Horovics, arī 80 gadu vecumā spēlēja absolūti ģeniāli.
Es arī vēlos spēlēt līdz mūža beigām. Arvien mācīties, aizvien attīstīties. Vienmēr nodarboties tikai ar patiesu mākslu. Tas ir liels un nopietns mērķis. Jā, es iešu līdz galam.
Radošā vizītkarte
GEORGIJS OSOKINS
Balvai nominēts par solokoncertu Lielajā ģildē 27. martā, kurā klausītājus priecēja ar Friderika Šopena programmu, kā arī par sniegumu pagājušā gada vasarā Dzintaru koncertzālē notikušajā koncertā “3 x piano: DINASTIJA tēvs un dēli OSOKINI”.
2014. gadā absolvējis Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu, turpina izkopt meistarību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildinās pie Sergeja Babajana slavenajā Ņujorkas Džuljarda skolā.
Rudenī 19 gadus vecais pianists kļuva par leģendārā Friderika Šopena konkursa diplomandu Varšavā.
