Jaunie profesionāļi Ķīpsalas izstādē rāda prasmes 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Frizieri grieza, tērpu dizaineri izstrādāja apģērbu modeļus un tos arī uzšuva, elektriķi veidoja gudrās mājas elektroinstalāciju, bet skatlogu noformētāji iekārtoja skatlogus: tas viss un daudz kas cits iepriekšējās nedēļas nogalē notika Rīgā Ķīpsalā, kur norisinājās nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss ”SkillsLatvia 2022″.
Konkursā piedalījās vairāk nekā 130 dalībnieki no 32 profesionālās izglītības iestādēm, kuri sacentās 22 prasmju konkursos. Vislabākajiem būs iespēja savas prasmes pierādīt arī starptautiskos jauno profesionāļu konkursos – “EuroSkills” un “WorldSkills”.
Visvairāk medaļu ieguva Liepājas Valsts tehnikums, kura audzēkņi tika pat pie deviņām medaļām, no kurām piecas ir zelta. Jelgavas tehnikuma un Rīgas Tehniskās koledžas audzēkņi attiecīgi ieguva pa piecām medaļām. Ogres tehnikuma un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi ieguva pa četrām medaļām.
Kopumā pie kādas no medaļām tika konkursanti no 27 mācību iestādēm.
Katras nozares konkursantiem bija dots kāds konkrēts uzdevums, kas bija jāpaveic divu dienu laikā. Darbam pārsvarā bija atvēlētas 14 vai 15 stundas. “Latvijas Avīze” konkursa norises vietā viesojās, pirms noslēdzās darbam atvēlētais laiks un daudzos prasmju konkursos jaunieši vēl saspringti darbojās.
Tiesa, iespēja uzvarēt vai vismaz tikt pie medaļas ir arī tiem, kuri darbu līdz galam nepabeidz, jo punktus piešķir arī par to, kā topošais profesionālis strādā, piemēram, kādas metodes savā darbā izmanto, kāda ir kārtība darba vietā. Strādājot rūpīgi un profesionāli, ir iespējams apsteigt tos, kas darbu gan pabeiguši, taču padarījuši to paviršāk.
Tā Einārs Melderis no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma ieguva 2. vietu tērpu dizaina konkursā, taču vismaz stundu pirms konkursa beigām puisis darbiņu vēl nebija pabeidzis.
Topošajiem dizaineriem bija jāveido plecu apģērbs, kas nozīmē tērpu, kam ir piedurknes, aktīvai jaunietei: jāzīmē skices šim tērpam un pēc tam tas arī jāuzšuj. Einārs bija dizainējis kreklkleitu. Puisis neslēpa, ka vieglāk būtu tikt galā tad, ja varētu gatavot puišu apģērbu. Taču kopumā lielākās grūtības viņam sagādā tērpa uzzīmēšana: vienalga, vai to dara datorā vai ar roku, tikmēr pati šūšana šķiet vienkāršāka. Savukārt konkursā Eināram patika tas, ka uzdevums bijis diezgan brīvs: varējis dot vaļu radošumam.
Arī stendā, kur jaunieši sacentās elektrisko instalāciju veidošanā, vēl neilgi pirms konkursa beigām darbs ritēja pilnā sparā. Uzdevums nebija no vienkāršajiem: izveidot mājai ne tikai apgaismojuma vadības shēmu, bet arī motora vadības shēmu: tādu izmanto, lai, piemēram, paceltu garāžas vārtus. Jāmāk veidot mājas automatizācijas sistēmu, izmantojot viedās tehnoloģijas, piemēram, regulējot mājā temperatūru. Konkursa sākumā topošie elektriķi saņem tukšu telpu ar darbam nepieciešamiem materiāliem un rasējumiem, saslēguma shēmām un uzdevumu.
Andris Krūmiņš, šīs nozares eksperts konkursā un uzņēmuma “Schneider elektrik” produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs, stāsta, ka konkursantiem jāmāk ne tikai izvēlēties pareizos vadus un tos kārtīgi un glīti piestiprināt, samontēt sistēmu atbilstoši standartiem, bet arī darboties ar datoru, lai varētu “ieprogrammēt gudro māju un dot tai uzdevumu”. Viņš atzīst, ka uzdevums ir gana sarežģīts, taču starptautiskajos prasmju konkursos tas būs vēl grūtāks. Turklāt jāņem vērā, ka arī nacionālajā konkursā piedalās tie, kuri jau uzvarējuši atlasēs savās izglītības iestādēs.
Jautāts, kas konkursantiem sagādāja lielākās grūtības, eksperts atklāj, ka topošajiem speciālistiem ne vienmēr izdodas pareizi saplānot katram darbam nepieciešamo laiku.
A. Krūmiņš norāda: elektriķu darba lauks mūsdienās kļūst tikai plašāks, piemēram, jāmāk pieslēgt saules baterijas. “Darbs šajā nozarē kļūst tikai interesantāks,” saka eksperts.
Vērtējot to, kā profesionālās izglītības iestādes sagatavo jaunos speciālistus, A. Krūmiņš pauž, ka situācija uzlabojas, jo nu skolās ir modernas iekārtas: tādas kā tās, kuras elektroinstalāciju speciālistiem būs jāizmanto, dodoties darba tirgū. “Protams, tiem, ko gatavosim starptautiskajiem konkursiem, būs jāmācās arī ārpus skolas. Jo tāda līmeņa prasmes, kas nepieciešamas Eiropas un pasaules konkursos, skola tomēr nevar iedot,” teic eksperts.
