Vajadzīgs kalpošanas gēns 4
Zemsaviešu sabiedrotajiem Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) – Latvijas Zaļajai partijai – cita pieredze, jo pirms septiņiem gadiem “oligarhu kapu svētki” krietni paretinājuši jauno rindas. Partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars atceras, ka daudzi izstājušies, arī vecāku mudināti, jo nav varējuši paskaidrot, ko dara oligarhu partijā. Tagad esot citādi, jauniešiem partijā tiek izskaidrotas politiskās metodes, analizēta mediju politika ar aicinājumu domāt līdzi! Tiesa, koalīcijā ar LZS, kuras vidējais biedrs ir pietiekami konservatīvs Ulmaņlaika vērtību piekritējs, savu viedokli bieži vien ir grūtāk aizstāvēt, tāpēc LZP centīgi audzē biedru skaitu, lai kļūtu pilnīgi patstāvīga organizācija.
Pats Tavars ar savu piemēru apliecina, ka jaunam cilvēkam ir iespējama karjera arī LZP. Iestājies partijā 24 gados, kad vēl bija iesaistījies privātuzņēmējdarbībā, pēc pāris gadiem ievēlēts domē, aktīvi strādājis organizācijā, pirms septiņiem gadiem viņam uzticēta partijas vadība. Pirms pāris gadiem privātbiznesu nolicis malā, lai visu enerģiju veltītu partijas vadībai un parlamentārā sekretāra darbam – sākotnēji VARAM, tagad – Satiksmes ministrijā.
Par jaunās paaudzes spējām darboties partijā viņam šaubu nav. “Esmu pat pārsteigts par jauno biedru augsto kompetences un spriestspējas līmeni un redzu viņos potenciālu!”
Uz jautājumu, kas jaunos ļaudis lielākoties attur no darbošanās politikā, politologs F. Rajevskis nosauc ne jau negācijas sabiedrībā, bet problēmas, kas var rasties, pametot labu darbu profesijā, kā arī publicitāti, kas neizbēgami nāk līdzi politiskai personai. “Var gadīties, ka cilvēkam jāziedo sava karjera uz politikas altāra, un pēc laika viņš zaudē profesionālās iemaņas, ko nevar kompensēt, palielinot divreiz algu Saeimā. Lai darbotos politikā, jāpiemīt arī kalpošanas gēnam.”
