Arī jauns var būt blēdis 4
Ar veiksmīgu startu divās pašvaldību vēlēšanās kā Latvijā pats jaunākais novada domes vadītājs var lepoties Harijs Rokpelnis no Mazsalacas, šajās vēlēšanās viņam pievienojies Krimuldas novada jaunais vadītājs Linards Kumskis – abiem šogad aprit apaļi 30 gadi.
Harijam ceļš līdz priekšsēdētāja krēslam sācies ar bijušā vadītāja “ēnošanu”, kad jau vidusskolā sapratis, ka pašvaldības darbs piesaista. Izstudējis Rīgā, atgriezies novadā, dabūjis darbu Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrā un trīs gadu laikā gan tiešajā darbā, gan uzņemoties dažādus pienākumus ārpus tā, ieguvis lielāku atpazīstamību, lai jau varētu startēt vēlēšanās. Uzaicinot sarakstā jaunos un piepalīdzot gados vecākiem biedriem, gājuši uz visu banku. Mazā pašvaldībā vērtē pēc darbiem, arī vietējos mīl vairāk nekā ienācējus. Jaunības plusi un mīnusi parādījušies pēc ievēlēšanas, kad darbos “uz āru” šķita, ka jaunam cilvēkam vienas otras durvis paveras vairāk vaļā, toties pašvaldībā gan nereti viņu neņēma par pilnu – kā tad nu puika te tagad riktēs! Pieredzes trūkuma dēļ jaunais novada vadītājs vienā otrā reizē paņēmis par stingru un pāršāvis pār strīpu komunikācijā ar iestādēm, taču pa četriem gadiem tā iegūta pietiekami un viņš joprojām ir jauns un enerģijas pilns.
Pirms pāris gadiem Rokpelnis iestājies partijā – viņa izvēle kritusi uz pašvaldību vadītāju vidū populārāko politisko spēku – Latvijas Zemnieku savienību (LZS). Piederība lielai partijai noderot, arī informācijas pieeja neesot mazsvarīga. Vai stūrēs tālāk uz lielo politiku, vēl pāragri spriest, skatīsimies, nosaka jaunais politiķis. Viņš nepiekrīt sauklim, ka politikā jānāk jauniešiem, jo arī gados jauns cilvēks var būt krāpnieks.
Runājot par Rokpeļņa izvēlēto LZS, politologs F. Rajevskis lieto apzīmējumu “vecišķa organizācija”. Statistika rāda, ka jaunu biedru skaits partijā ir viena desmitā daļa no kopējā apjoma, kas zemāks nekā citām partijām ar 15 līdz 20%.
Ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš sauc to par stereotipu: “Zemnieku savienības vidējais biedru vecums ar katru gadu samazinās, pēdējos pāris gados partijā stājas aizvien vairāk cilvēku vecumā no 30 līdz 50 gadiem.” Varot par piemēru minēt sevi, kā gados jaunam biedram iespējams pakāpties partijas hierarhijā. Pēc Latvijas Universitātes beigšanas strādājis Aizsardzības ministrijā, darbs interesants, tomēr kā politologam bijusi liela interese un vēlme ne tikai caur avīžu slejām sekot līdzi politiskajiem procesiem, bet pašam ar savām acīm no iekšienes iepazīt lielo politiku. 24 gadu vecumā stājies LZS kā partijā, kas izturējusi laika pārbaudi un kuras patiesais spēks slēpjoties Latvijas reģionos. “Zaļo gurķi” uzņēmuši, pēc gada viņš kļuvis par nodaļas vadītāju un vēl pēc gada – par partijas ģenerālsekretāru. Arī tagadējā Jaunatnes nodaļas vadītāja un valdes locekļa Reiņa Uzulnieka piemērs apliecinot, ka jaunam cilvēkam pastāv karjeras iespējas viņu partijā – pirms pāris gadiem viņš kļuvis par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru, tāpat vēl viens valdes loceklis – Edgars Putra – īsā laikā pēc iestāšanās partijā uzaicināts Ekonomikas ministrijā par parlamentāro sekretāru, tagad tādu pašu posteni viņš ieņem Finanšu ministrijā.
Jautāts, vai jaunie ļaudis neprasa “vecajiem” paskaidrojumu Latvijas oligarhu lietā, kas met garu ēnu uz partiju, viņš atbild īsi: “Jā, protams, arī “oligarhu” jautājums partijas iekšienē ir pārcilāts.”
