Kamēr jaunie novadi “pieslīpējas”, Ogres novadā kara cirvis nav norakts 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai jaunajos novados iekļautās pašvaldības uzņemtos ilgtermiņa saistības, iznomātu nekustamo īpašumu vai atsavinātu mantu, tām ir jāsaņem pārējo novadu piekrišana. Tāpēc jūnijā apvienojamajos novados bija jāizveido Finanšu komisijas, kurās ir visu tagadējo domju priekšsēdētāji.
Pašvaldība var ņemt aizņēmumu vai veikt citu darījumu tikai tad, ja ir saņemts pozitīvs Finanšu komisijas lēmums, nosaka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. “Latvijas Avīzes” aptaujātajos novados pašvaldības jau ir satikušās – dažviet ir izveidotas komisijas un pieņemti pirmie lēmumi.
Visi uzrunātie pašvaldību vadītāji apstiprināja, ka neliegs cits citam veikt ieguldījumus infrastruktūras objektos un rīkoties ar savu mantu. Novadu vadītāji apzinoties, ka ir jāsāk sadarboties, ja reiz būs jāsadzīvo jaunajā pašvaldībā.
Vienīgi Ogres novadā vēl nav norakts kara cirvis. Ikšķiles novada domes priekšsēdis Indulis Trapiņš (LZP) sacīja, ka nav saņēmis no Ogres novada kā iedzīvotāju skaita ziņā lielākās pašvaldības uzaicinājumu uz Finanšu komisijas veidošanu.
Iespējams, tas esot saistīts ar Ikšķiles nepakļaušanos pievienošanai un vēršanos Satversmes tiesā, tāpēc Ogres vadība “tagad parāda savu varu”.
Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis (NA) sacīja: “Tad, kad būs jautājumi par finanšu līdzekļu piesaisti, tad arī izveidosim komisiju.” Viņš apstiprināja, ka nav aicinājis pārējo pašvaldību vadītājus uz tikšanos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), nesen tiekoties ar žurnālistiem, informēja par turpmākajiem pašvaldību reformas īstenošanas soļiem. Viens no pirmajiem kopīgajiem darbiem jaunajām pašvaldībām bija Finanšu komisiju izveidošana līdz 25. jūnijam, kas ir pirmā iespēja tām sākt pieslīpēšanos.
Likums nosaka, ka pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs Finanšu komisijas lēmums, var aizņemties, galvot un uzņemties citas ilgtermiņa saistības, iznomāt nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības.
Finanšu komisijā ir visu apvienojamo pašvaldību vadītāji.
To vada tā novada priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Ja Finanšu komisiju kādā vietā vēl nav izdevies izveidot, par to sankcijas nebūs, jo tas ir pašu pašvaldību interesēs – ja tās nav paredzējušas aizņemties vai veikt citus darījumus, tad bez komisijas var iztikt, atzina ministrs.
Nākamais jauno pašvaldību kopīgais uzdevums ir visu domju deputātu kopsapulces sarīkošana, lai ievēlētu vēlēšanu komisiju. Tas ir jāizdara līdz 1. decembrim, bet sapulces jau var rīkot tagad, paskaidroja J. Pūce. Ja kādā teritorijā pašvaldības nespēs vienoties, novada vēlēšanu komisiju iecels Centrālā vēlēšanu komisija.
Cēsu novadā ir apvienotas septiņas pašvaldības, no kurām sešas reformas likuma apspriešanas gaitā skaļi protestēja pret iekļaušanu Cēsu novadā, par ko bija diezgan ilgas debates arī Saeimas sēdē.
Taču tagad Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”) visai cerīgi raugās uz iespēju sadarboties
– domju priekšsēži ir ne tikai vienojušies par Finanšu komisijas izveidi, bet arī sagatavojuši tās nolikumu, paredzot iespēju komisijas sēdes sasaukt arī attālināti.
Tāpat ir pieņemti pirmie lēmumi, piekrītot zemes gabala izsolei Priekuļu novadā, Cēsu, Līgatnes, Amatas un Vecpiebalgas novadiem pārējie neliegs aizņemties infrastruktūras objektu projektu īstenošanai. Jau 13. jūlijā topošā Cēsu novada pašvaldības plāno tikties ar CVK priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu, lai pārrunātu deputātu kopsapulces sasaukšanu nolūkā izveidot vēlēšanu komisiju. J. Rozenbergam nebija zināms, vai kāds no novadiem plāno vērsties Satversmes tiesā (ST).
No topošā Limbažu novada pašvaldībām lēmumu par reformas apstrīdēšanu ST jau ir pieņēmis Salacgrīvas, kā arī Limbažu novads, kurš iebilst pret Skultes pagasta nodalīšanu un pievienošanu Saulkrastu novadam. Tas ir radījis arī neskaidrības par Finanšu komisijas veidošanu, atzina Limbažu novada priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS). No likuma nav skaidrs, vai šajā situācijā Limbažiem nebūtu jāpiedalās arī Saulkrastu novada Finanšu komisijas darbā, ja tas skar tā teritoriju.
Saulkrastu novada priekšsēdis Normunds Līcis (LRA) bija gatavs piekāpties tik tālu, ka Limbažu novadu iesaista lēmumu pieņemšanā atbilstoši iedzīvotāju skaitam Skultē.
Taču tad N. Līcis saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu, ka kaimiņu novada priekšsēdis nav jāiekļauj komisijā, bet tikai jāpainformē par lēmumiem, kas skar Skultes pagastu. Limbažu novadā pagaidām vēl nav radusies nepieciešamība sasaukt komisijas sēdi, bet, ja tāda būs, tad nevienam netiks liegts īstenot iecerēto, bija pārliecināts D. Zemmers.
Talsu novadam turpmāk lēmumi par projektu īstenošanu būs jāsaskaņo ar Dundagas, Mērsraga un Rojas pašvaldībām. Šonedēļ Talsu dome lēma par diviem vērienīgiem projektiem – Rīgas ielas pārbūvi un rekonstrukciju, kā arī par Talsu Valsts ģimnāzijas mācību vides uzlabošanas projektu, kam nepieciešams aizņemties kopā 1,9 miljonus eiro.
Domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Normunds Tropiņš (“Vienotība”) bija pārliecināts, ka ar kaimiņu pašvaldībām varēs saprasties, jo attiecības ar visiem esot labas. Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats jau bijis uz jaunā Madonas novada četru pašvaldību (arī Lubānas un Ērgļu) vadītāju tikšanos.
Lēmumu pieņemšana Finanšu komisijā, viņaprāt, ir formāla, jo katram ir kādi investīciju projekti un pašvaldību vēlēšanas notiks lielā novada teritorijā, tāpēc “nedomāju, ka madonieši gribēs nostāties pret cesvainiešiem vai lubāniešiem un panākt, lai te par viņiem nebalso”, sacīja V. Špats.
