“Jaunie neredz Eiropas vērtību” 6
“Es vēlos uzlabot Eiropas tēlu, jo man šķiet, ka jaunie eiropieši neredz tās vērtību,” spriež nīderlandiešu žurnālists un rakstnieks Marks Šalekamps. Viņš divu gadu laikā apmeklēs katru no ES dalībvalstīm un intervēs tajā dažādu profesiju pārstāvjus, īstenojot savu projektu “Youropeans”.
Marku satieku Rīgā vasarīgā pēcpusdienā. Viņš ir bijis pie latviešu friziermeistara noskūt bārdu un arī viņu ir intervējis. Katrā ES valstī viņš intervē septiņus cilvēkus: policistu, ārstu, uzņēmēju, prostitūtu, vietējo slavenību, kultūras cilvēku, imigrantu un frizieri. Viņš teic, ka šādu intervējamo personu sarakstu izveidojis, lai viņi atainotu katras valsts dzīvi cilvēkstāstos no zemākajiem līdz augstākajiem sabiedrības slāņiem.
Nīderlandiešu rakstnieks uzskata, ka daudzi jauni cilvēki neredz Eiropas vērtību, jo ES kopiena ir devusi cilvēkiem drošību un arī vienotību, ko veicinājis arī tas, ka starp ES valstīm nav iekšējo robežu. Latvijā viņš intervējis plastikas ķirurgu Jāni Zaržecki, kurš viņam atstājis rosīga cilvēka iespaidu. “Viņš izskatās pēc sportista, daudz arī paveicis, attīsta paralēli nekustamo īpašumu projektus, un viņam ārsta praksē ir klienti no visas pasaules,” savos iespaidos dalās Marks. Viņš gan zina, ka plastikas ķirurga dzīveslīmenis ir augstāks nekā citiem ārstiem. “Es zinu, ka ārsts Latvijā saņem ap 500 eiro. Nīderlandē ārsti saņem 15 reižu vairāk. Man bija jādodas pie ārsta Rīgā uz Paula Stradiņa slimnīcu. Tā no ārpuses izskatījās kā trešās pasaules valsts slimnīca, taču medicīnas kvalitāte tajā ir ļoti laba, par ko pats uz savas ādas pārliecinājos.”
Lielākā daļa tikšanos notikusi Rīgas centrā un viņu pārsteidzis pilsētas kompaktais izmērs. Marks kā pārvietošanās līdzekli Rīgā bija izvēlējies divriteni. Viņš intervēja arī kādu jauno policistu. “Viņi arī saņem mazas algas, salīdzinot ar Vāciju vai Nīderlandi. Līdzīgi kā ārsti viņi ir ideālisti. Tā ir droša karjera – vari beigt to agrāk nekā citās profesijās, turklāt policisti ir vajadzīgi vienmēr un var saņemt paaugstinājumus darbā. Vai visiem policistiem, ar ko esmu runājis, darbs policijā ir bijis bērnības sapnis, un viņos ir vēlme palīdzēt sabiedrībai. Līdzīgi kā daudzas citās profesijās Latvijā, viņi ir par maz atalgoti,” prāto Marks.
Protams, intriģējošākā Marka projekta daļa var šķist sarunas ar prostitūtām. Spānijā viņš bija runājis ar kādu rumāņu izcelsmes prostitūtu, kuras intervijā jūtama nelaipnība no viņas puses, bet Berlīnē viņš bija devies uz slaveno sarkano lukturu rajonu Oranienburgas ielā, kur ar vietējo senākās profesijas pārstāvi bijusi patīkama saruna. Kā viņam klājies Rīgā? “Devos uz kādu masāžas salonu un tur satiku meiteni. Rīgā viņas atrast ir grūtāk nekā citās pilsētās. Kā personība interesants cilvēks – bijusī dejotāja, sapņo atvērt kādreiz modes preču veikalu. Pelna no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī un dara to naudas dēļ,” teic Marks, ka prostitūtu skatījums uz dzīves plāniem dažādās valstīs ir līdzīgs. Viņš prostitūtu intervēšanai atradis caur seksa industrijas darbinieku mājaslapām, taču viņš atzīst, ka prostitūtu intervēšana ir izaicinājums, jo pret to var iebilst suteners.
Kā vietējo slavenību Marks bija izvēlējies hokejistu Kasparu Daugaviņu. “Viņš ir jauks cilvēks. Man par Latvijas sportu bija maz informācijas – jums lielā cieņā ir hokejs. Man patīk sportisti – viņi parasti ir atslābināti, labi trenēti un dara darbu, kas viņus interesē. Protams, Kaspars varbūt dzīvo “burbulī”, jo daudz laika pavada lidmašīnā un treniņnometnēs. Kaspars teica, ka viņam patīk Eiropā un Latvijā, kur viņš var atpūsties un atjaunot savus spēkus pie dabas, bet tagad viņam atkal būs jāspēlē Rīgas “Dinamo”, kas nozīmē nogurdinošus tālos pārlidojumus uz spēlēm,” stāsta Marks.
Kāds Markam radies iespaids par latviešiem? Viņš atbild, ka latvieši ir laipni cilvēki un mazliet rezervēti, kas piederas šiem platuma grādiem. Pretstatā nīderlandieši esot skaļāki un dedzīgāki darījumu lietās nekā latvieši. Marks Latvijā vēlējies vairāk uzzināt par latviešu un krievu etniskajām attiecībām un no intervētajām personām prostitūta bijusi krievu tautības. Viņš uzsver gan, ka Rīgā bijis jūtams, ka starp latviešiem un krieviem pastāv neliela spriedze attiecībās.
Uzdodu Markam arī tradicionālo jautājumu par “divu ātrumu” Eiropu. “Ja skaties šādi, tad Latvijai attīstības ātrums pašlaik ir straujāks nekā Vācijai. Grieķijā sajutu dusmas no cilvēkiem par Eiropas “resnajiem runčiem”. Jāatceras, ka pirms 60 gadiem pasaule Vācijai palīdzēja atkopties un atpakaļ nekas netika prasīts. Tomēr tagad ES atsakās to darīt Grieķijas gadījumā. Eiropa par daudz rīkojas pēc ziemeļvalstu modeļa – tas paredz, ka smagi jāstrādā, un ir balstīts protestantismā. Ir arī Dienvideiropas skatījums – baudīt dzīvi, taču grieķi domā, ka šī mentalitāte Eiropā nav novērtēta,” spriež Marks.
Projekta “Youropeans” budžets ir 100 000 eiro, no kuriem 80 procentus veido Marka līdzekļi, bet pārējie – ņemti no sponsoru naudas un ir tā saucamā pūļa finansējums – ir dažādas interneta vietnes, kur projektiem iespējams piesaistīt aktīvistu naudu. Šāds alternatīvs modelis izvēlēts, lai projektam piesaistītu vairāk uzmanības. Marks savu varoņu stāstus publicē projekta vietnē “youropeans.eu” un domā, ka pēc tā beigām varētu izdot savu grāmatu ar cilvēkstāstiem visās ES oficiālajās valodās.
